Fonētika ir zinātne (valodniecības nozare), kas pēta skaņas, to pārmaiņas un pārmaiņu likumus. Tā nodarbojas ar skaņu raksturlielumiem, skaņu radīšanu un arī uztveri. Fonētika tika pētīta jau 2500 gadu tālā senatnē senajā Indijā, kur Pārnini 5.gs p.m.ē. uzskaitīja līdzskaņu artikulācijas vietas un veidus savā traktātā par Sanskritu. Lielākā daļa Indijas rakstību šodien organizē savus līdzskaņus pēc Pārnini klasifikācijas.
Fonētika iedalās trīs grupās, ko gan šajā referātā atsevišķi sīkāk neapskatīsim:
Artikulatīvā fonētika- pēta muskuļu kontrolētas dažādu apgabalu mainīgās formas, balss saites, kā arī lūpu, mēles, zobu un citu artikulētāju darbību runas laikā;
Akustiskā fonētika- pēta skaņas viļņu iedarbību uz cilvēka ausi;
Adutīvā fonētika- pēta runas izpratni.
Valodas gramatiskā struktūra un vārdu krājums ir katras valodas pamats, bet valodu mēs uztveram tikai zināmā skaņu veidojumā. Cilvēks dzird dažādas apkārtnes skaņas - soļu dipoņa, noklaudz durvis, nokrīt grāmata, skan mūzika. Arī dzīvnieki rada dažādas skaņas - tā viņi reaģē uz vides ietekmi vai paša organisma stāvokli vai arī sazinās cits ar citu.…