Fotogrāfija - ir attēla iegūšanas metode, kuras pamatā ir gaismas vai cita starojuma veidota attēla pārvēršana saglabājamā attēlā, ko veido metāliskais sudrabs vai citas ķīmiskas vielas, izmantojot īpašas optiskas ierīces un gaismjūtīgus materiālus. Īsāk sakot fotogrāfija ir attēla iegūšana ar gaismas palīdzību. Gaisma dodas tiešā virzienā caur optisku stiklu (pozitīvo lēcu) un dod fotoaparāta tumšā telpā( obskura kamera) uz pretējās sienas apgriezu attēlu. Šī attēla izlietošanas fotogrāfijā dibinās uz sudrabsāļu gaismjūtību. ( gaismjutības attīstīšanos skat. tabulā ). Fotogrāfijā lieto 3 gaismjūtīgus sudrabsāļus: joda, hlora un broma sudrabu. Tos iegūst, maisot salpetra skābo sudrabu, AgNO3, ar joda, hlora vai broma sāļiem. Fotogrāfijas sākumi dibinājās uz jodsudraba sāļu gaismas sajūtas, turpretim tagad lieto kopēšanai dienas gaismā hlorsudraba, bet uzņemšanai bromsudraba sāļus. Hlorsudraba sāļus reducē dienas gaismā, līdz ar ko zem negatīva iegūst redzamu pozitīvu attēlu; bromsudraba sāļi gaismas iespaidā ķīmiski pārveidojas, un pārvērtības rezultāti kļūst redzami ķīmiski iedarbojoties reducētajam(attīstītajam). Šo sudraba sāļu veidotā attēla nostiprināšanai pret tālāko gaismas iespaidu lieto fiksāžu, kas gaismas neaizskartos sudraba sāļus izkausē un padara nekaitīgus.
Fotogrāfiju ļoti plaši izmanto mūsdienu dzīvē, zinātnē un tehnikā. Ir pilnveidota fotoaparātu uzbūve un fotografēšanas paņēmieni, apgūta krāsainā fotografēšana. Tagad ir iegūtas molekulu un atomu fotogrāfijas, kā arī planētu un zvaigžņu fotogrāfijas. Fotografēšana ir kļuvusi iespējama arī ūdenī un kosmosā.…