Mana tēma bija par 20. gs. Mākslinieku Šagātu, bet par viņu nebija iespējams atrast nekādu informāciju, tādēļ mans referāts ir par 20. gs. arhitektu Frenku Loidu Raitu.
Manuprāt, tagad mana tēma ir veiksmīga, jo arhitektūra ir interesanti un reizē dīvaina, kā katrs mākslinieks izprot savu arhitektūras stili. Mākslinieku darbi reizē ir tik līdzīgi un reizē ari tik dažādi. Un par arhitektūru ir interesantāk rakstīt, jo gleznotāju darbi, tas nav nekad telpisks, nekas rokā paņemams, bet arhitektam tā ir telpa un māksla reizē.
Rakstot šo darbu, mani mērķi bija saprast:
kāda mākslas stilā darbojas F. L. Raits;
nedaudz izzināt viņa personību;
iepazīties ar arhitekta pazīstamākajiem darbiem.
XX gadsimta sākumā jaunās arhitektūras pārstāvju skaits nebija liels. Redzamākās personības Amerikas arhitektu saimē tajā laikā bija Lūiss Salivans (1856 –1924) un viņa skolnieks Frenks Loids Raits (1869 – 1959). Salivans noveda līdz mākslinieciskai pilnībai Čikāgas skolas racionālo lakonismu debesskrāpju celtniecībā, mēreni iekļaujot to dekorā jūgendstila ornamentiku. Savukārt Raits atteicās no tradicionālās mājas formas un radīja jaunu nelielas dzīvojamās mājas (kotedžas tipu) ar brīvu plānojumu. Ar dabisko materiālu izmantojumu, terašu, plakano jumtu brīvu izkārtojumu viņš panāca celtnes organisku saliedētību ar dabu, tādējādi likdams pamatus organiskajai arhitektūrai. Raita radītās vērtības lielu atbalsi rada Eiropas arhitektūrā – XX gadsimta sākumā konstruktīvā virziena tradīcijas, kas Eiropā bija izkoptas galvenokārt rūpniecības objektu būvē, bagātinājās ar Amerikas arhitektu dzīvojamo māju celtniecībā izstrādātajām tradīcijām. Vācijā, kur gadsimtu mijā radās plašas attīstības iespējas celtniecībai, jauno ieceru realizācijai vispirms nodevās sākotnējie jūgendstila aizstāvji, jo viņi šajā laikā sāka kritizēt jūgendstilu tā pārmērību dēļ.
XX gadsimta 20. – 30. gados par arhitektu galveno uzdevumu kļuva daudzstāvu un daudzdzīvokļu māju celtniecība, kā arī jaunajiem dzīves apstākļiem atbilstošs telpu izkārtojums tajās. Veidojot jaunās modernisma virziena arhitektūras principus, arhitekti paplašināja savu uzdevumu loku tai ziņā, ka sāka rūpēties ne tikai par celtnes eksterjera izveidi, bet arī par iekštelpas raksturu.…
