Fundamentālas emocijas

Piedalījos jauna projekta atklāšanas seminārā, kas norisinājās Kuldīgā. Līdz Kuldīgai nokļuvu pat ļoti veiksmīgi ar autobusu, vien bija agri jāceļas, bet tas izdevās veiksmīgi kaut arī ar nelielām problēmām.
Seminārs interesants, cilvēki jauki, atmosfēra draudzīga. Seminārs beidzas un ir laiks posties mājupceļā. Ar paziņu, meitene, ar kuru kopā piedalījos projektā, paskatāmies autobusu sarakstā un konstatējam, ka tuvākais autobuss ir pēc ~ 1,5 – 2 stundām. Laiks nav no patīkamākajiem un otrai meitenei steidzami jātiek uz Liepāju. Ko nu ? Izdomājam, ka stoposim. Diemžēl kaut kā nevedās mums tā stopošana, iespējams laika dēļ vai arī kādu citu mums nezināmu apstākļu dēļ. Pēkšņi viena sarkana mašīna aptur. Izrādās, ka tā ir projekta autoru mašīna.
Nu nonākam abas dilemmas priekšā, jo mašīnā ir tikai viena brīva iespēja. Pēc neliela kašķa man izdodas otru meiteni iestumt mašīnā, bet pati turpinu kātot uz priekšu un gaidīt kādu, kurš apžēlosies. …