Gaisa kondicionēšanas sistēmas, kuras regulē pēc optimālo režīmu metodes

Gaisa sagatavošanas process, pirms tā padošanas telpā, ir tehnoloģisko operāciju kopums un to sauc par gaisa kondicionēšanas tehnoloģiju. Siltuma- mitruma gaisa apstrādes tehnoloģija ir atkarīga no sākuma gaisa parametriem, kurš sekos uz apstrādi, un gaisa parametriem, kuri ir vajadzīgi telpā.
Lai pareizi noteiktu gaisa apstrādes paņēmienu, zīmē I-d diagrammu, kura ļauj pie noteiktiem izejas datiem atrast tādu tehnologiju, kura nodrošinās noteiktus gaisa parametrus apkalpojamā telpā pie minimāliem enerģijas, ūdens un gaisa patēriņiem. Tādu gaisa apstrādes shēmu sauc par GK un ventilācijas sistēmu termodinamisko modeli.
Parametri āra gaisam, kurš tiek padots uz kondicionieru turpmākai apstrādei, izmainās gadā un pat dienas laikā diezgan lielā diapozonā, tāpēc varam runāt par parametru kopu kā par daudzdimensionālo funkciju. Tāpēc varam runāt par āra gaisu, kā par daudzdimensionālo funkciju Xн, par pieplūdes gaisu, kā par funkciju Xпр, bet par apkalpojamās telpas gaisu - Xпом. Termodinamisko funkciju kustības modeli atzīmē uz I-d diagrammas un pēc tam izvēlas noteikto gaisa apstrādes algoritmu un nepieciešamās ierīces.
Termodinamiskā modeļa konstruēšanu sāk no āra gaisa parametru atzīmēšanas uz I-d diagrammas atkarībā no dotā punkta ģeogrāfiskā stāvokļa. Par augšējo robežu pieņem izotermu tл un izoentalpiju Iл (robežparametri siltā gada periodā). Par apakšējo robežu pieņem izotermu tзм un izoentalpiju Iзм (robežparametri aukstā un pārejas gada periodā). Relatīvā mitruma robežparametrus pieņem pēc meteoroloģiskiem novērojumiem, ja tādu nav, tad robežās no 20% līdz 100%.
Sanāk, ka āra gaisa iespējamo parametru daudzdimensionālā funkcija ir daudzstūris abcdefg (att. 1). Pēc tam uz I-d diagrammas uzzīmē nepieciešamo gaisa stāvokļa parametrus telpā vai darba zonā. Tie var būt punkti vai darba zona P1P2P3P4.…