Gaisa kuģu cilvēku evakuācijas sistēma

3. Evakuācijas sistēma piemēros
3.1. Darbības avārijas situācijās
Viena no vislielākām avārijas situāciju (tai skaitā evakuācijas) problēmām ir tas, ka cilvēks mēdz būt paralizēts, t.i. cilvēks nedara neko, lai glābt savu dzīvi un neizmanto vērtīgu laiku. Vairākos gadījumos aviācijas nelaimes gadījums nav nāvējošs, bet cilvēkam ir jārīkojas pēc iespējas ātrāk un pareizāk. Pirmslidojuma drošības instruktāža ir diezgan lietderīga, tomēr tā neizskaidro vairākas ļoti svarīgas detaļas, kas noteiktajā gadījumā ver kļūt par tādiem, kas glābs cilvēka dzīvi.
Tālāk seko sešas ļoti svarīgas detaļas, kas palīdzēs jebkuram lidojuma avārijas situācijā darboties ātri, precīzi un pareizi.
1. Avārijas situācija lidmašīnas kapteinis diez vai komunicēs ar pasažieriem, tātad, pasažieriem visas nepieciešamas darbības ir jāizpilda pašiem, negaidot komandas.
Piemērs: lidojuma laikā pēkšņi nostrādāja avārijas skābekļa sistēma. Tā kā lielāka pasažieru daļa pirmo reizi nokļūst tādā situācijā, jebkurā momentā var sākties panika. Diemžēl, statistiskie dati rāda, ka gandrīz neviens cilvēks negribētu uzvilkt skābekļa masku pirmais, jo tādējādi pārējie pasažieri varētu uzskatīt viņu par panikas cēlēju. Jāpiebilst, ka šajā gadījumā pilota komandas uzvilkt maskas noteikti nebūs.
2. Ja skābekļa maskas nostrādā lidojuma laikā, tas ir jāuzvelk bez aizkavēšanas, negaidot papildus instrukcijas vai komandas.
Piemēram, dekompresijas gadījumā, cilvēkam ir tikai 10 līdz 15 sekundēm, lai uzvilktu skābekļa masku, pretējā gadījumā pastāv nāves risks. Tieši tāpēc pirmslidojuma drošības instruktāžā pasažierus informē, ka lidojot kopā ar bērnu, vispirms skābekļa maska ir jāuzvelk pašam sev, un tikai pēc tam bērnam.
Pie dekompresijas var novest pat nepareizi funkcionējoša ventilācijas sistēma, tātad, ja pirms uzlidošanas pasažieri jūt, ka lidmašīnas salonā ir pārāk karsts/auksts, par to nekavējoties ir jāpaziņo lidmašīnas kapteinim.
…