Gaisa temperatūra 2004.gadā un ar to saistītās sekas

2004.gada meteoroloģiskie novērojumi.

Aizvadītais 2004. gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē iegājis kā ceturtais sliktākais, savukārt pēdējā desmitgade (no 1995. līdz 2004. gadam) ir vissliktākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē kopš 1861.gada.
Aizvadītais gads ierindojies tieši aiz 2003. gada, kurš bijis trešais sliktākais, un 2002. gada, kurš bijis otrais sliktākais, un 1998. gada, kurš desmitgadē bijis vissliktākais gads.
Globālā vidējā temperatūra 2004. gadā bijā par 0,44 grādiem pēc Celsija augstāka par 14 grādiem pēc Celsija, kas bija 30 gadu novērojumu perioda (1961. – 1990. gads) gada vidējā temperatūra.
Ziemeļu puslodē vidējā temperatūra aizvadītajā gadā bija 14,6 grādi pēc Celsija, savukārt dienvidu puslodē 14,27 grādi. Aizvadītais gads bija raksturīgs ar virkni laika apstākļu anomāliju gadījumiem.

2004. gada vidējā gaisa temperatūra Skrīveros bija 6tC un kopējais nokrišņu daudzums bija 784,9 mm. 2004. gads bija viens no vēsākajiem un nokrišņiem bagātākajiem gadiem pēdējo desmit gadu laikā. Vasara pagājušajā gadā bija ļoti vēsa, jo laiks visus trīs vasaras mēnešus bija apmācies un kopējais nokrišņu daudzums bija 300,6 mm. Vidējā temperatūra jūnijā, jūlijā un augustā bija tikai 15,6 tC.

Globālā klimata izmaiņas tika novērotas XX gadsimtā. Eiropā vidējā gaisa temperatūra aizvadītajos 100 gados cēlusies par 0,8C, turklāt visstraujākā sasilšana notikusi pēdējā desmitgadē. Vissiltāk kļuvis Spānijā, Grieķijā un Itālijā, taču arī Ziemeļeiropā ir savi izņēmumi – tie ir Somija un Krievijas ziemeļrietumu daļa.

…