Gaisma ir enerģijas, iedvesmas, prieka, siltuma, laimes devēja. Nav izsakāms tās varenums un nozīme. Gaisma ir dzīvības avots, tāpēc tai ir vara pār visu pasauli. Ne velti mitoloģiskos un reliģiskos uzskatos dievi tiek asociēti ar gaismu un tās dažādām izpausmēm, līdz ar to gaisma ieguva arī simbolisku nozīmi.
Gaismas simbolika īpaši spilgti izpaužas literatūrā un mākslā, tā tiek asociēta ar pozitīvo (retāk negatīvo) enerģiju un spēku.
Šo tēmu izvēlējos, jo latviešu literatūrā, īpaši dzejā, gaismas tēlam ir liela nozīmē, tas atklāj 19. gadsimta latviešu tautas centienus, mērķus un sniedz nelielu ieskatu arī vēsturiskās ainās. Gaismas simbolam īpaši liela loma bijusi 19. gs. otrās puses latviešu dzejā, kad aktīvi darbojās tādi dzejnieki kā Auseklis, Andrejs Pumpurs, Matīss Kaudzīte u.c., kas savos literārajos darbos aktīvi pauda „gaismas” idejas.
Darba mērķis – apzināt gaismas simbolus un izanalizēt tos 19. gadsimta otrās puses ( Ausekļa, Pumpura, M. Kaudzītes ) dzejā.
Darba galvenais uzdevums – izpētīt gaismas simbola tēmas un idejas 19. gs. otrās puses dzejā.
Darba rezultātā esmu devusi pārskatu par „gaismas” idejas veidošanos un nostiprināšanos Eiropas un Latviešu kultūrā, izpētījusi gaismas simbolu dažādo izpratni un asociācijas, sniegusi nelielu ieskatu latviešu dzejnieku A. Pumpura, Ausekļa un M. Kaudzītes dzīves gājumā un izanalizējusi gaismas tēlu nozīmi viņu dzejā.…