Latvijas atpazīstamība un tēls ir atšķirīgs ne tikai dažādos laika posmos, bet arī – dažādās valstīs. Ir valstis, kurās ir izveidojies noturīgs un pozitīvs priekšstats par Latviju, un valstis, kurās šis priekšstats vēl ir samērā vājš vai arī noturīgi negatīvs. To ir ietekmējuši ne tikai nozīmīgas personas un politika: gan iekšpolitika, gan ārpolitika, kā arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, bet lielā mērā Valsts atpazīstamību veido un ietekmē vēsturiskie notikumi un no tā izrietošās sekas. Latvijas vēsturē ir bijuši tādi vēsturiski notikumi, kuru dēļ Latvija tiek minēta negatīvā aspektā. Bieži vien tas notiek vēsturisku notikumu un apstākļu nepietiekamas izskaidrošanas rezultātā.
Pats jēdziens: Valsts atpazīstamība, vai Valsts tēls ir ļoti plašs, to veido cilvēki, sabiedrība, ekonomika, infrastruktūra, politika, vēsture, daba un notikumi kopumā.
Valsts uzdevumā ar atpazīstamības, jeb tēla veidošanu nodarbojas Latvijas Institūts.
Taču Lai izprastu Latvijas un latviešu atpazīstamības problēmas un to raksturu būtību ir jāapzinās, ka valsts atpazīstamību un tēlu nevar izveidot mākslīgi kāda institūcija, piemēram, ne Latvijas Institūts, ne Ekonomikas ministrija un Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Valsts atpazīstamību veido valsts iedzīvotāji, sabiedrība ar savu ekonomisko darbību, valsts infrastruktūru, politiku, vēsturi, kultūru, dabu un visiem aspektiem, un notikumiem kopumā.
Atpazīstamības veidošanu, protams, var veicināt un ieinteresēt citu valsu iedzīvotājus ar tādiem lietām kā Brošūras, bukleti, grāmatas, faktu lapas, video klipi, elektroniskās prezentācijas, plakāti un citiem pasākumiem, piemēram: Interneta portāliem svešvalodās, publikācijām, politiķu un citu atpazīstamu personu intervijām ārvalstu plašsaziņas līdzekļos. Kā arī ar Semināriem un lekcijām, ar dalību starptautiskajos tūrisma gadatirgos un izstādēs. Bet tie paši par sevi ne kad neveidos tēlu vai priekšstatu par valsti lielās sabiedrības grupās ārvalstīs.
Gluži pretēji valsts tēlu veidojam mēs paši, neapzināti ik dienu satiekot ārvalstu tūristus, pat nekomunicējot ar tiem. Viņiem rodas subjektīvs priekšstats par valsti redzot to, ko mēs paši bieži vien negribam redzēt vai apzināti tam nepievēršam uzmanību, vai arī vienkārši neredzam, jo tas mums jau sen ir pierasts. Viņi savukārt uztver redzēto nekritiski un bez Mūsu aizspriedumiem, tāpēc nav jābrīnās, ka dažreiz, vai arī citur - lielākoties, ārvalstīs par Latviju parādās uzskats, ka te pamatā runā krievu vai kāda slāvu valodā, ka latviešu kultūrai ir raksturīga balalaika, matrjoškas un tamlīdzīgas latviešu kultūrai netipiskas lietas.
Latvijas atpazīstamību veido ne tikai pieminekļu un vecpilsētu attēli uz fotokartiņām, ko tūristi aizved līdzi uz mājām, bet arī valsts iedzīvotāji. Nav būtiski izgatavot skaistas dekorācijas ārzemnieku piesaistīšanai, bet izprast, ko pats jūti pret valsti, kurā dzīvo un ko tu gribi pavēstīt par to citiem. Visvienkāršākā atbilde uz to, kas veido Latvijas tēlu, ir latvietis pats. Tā tas ir ar jebkuru valsti.
Latviešiem, būtu jāpadomā, kā ar savu attieksmi veidojam valsts tēlu?
Nevajag par visu visvairāk censties būt pasaules pilsoņiem, vispirms jācenšas būt Latvijas pilsoņiem. Ja nebūs cilvēku, kas sevi uzskatīs par latviešiem, tad kāpēc būs vajadzīga valsts, saukta par Latviju? Kam būs vajadzīgs Latvijas tēls? Ja pašiem nebūs svarīgi, kāds valsts tēls tiek rādīts pasaulei, kam tad vēl tas būs svarīgi?
