Situācija bija izveidojusies neapskaužama pateicoties muižnieku patvaļai. To privilēģijas bija neciešamas. Zemnieki nespēja panest apkaunojošo verdzību un gaidīja, kad varēs pārraut ciešanu ķēdes.
Dažādas sūdzības un raksti attaino to laiku notikums
Ķikuļu Jēkaba vēstule caram 1777.g. – dziesmas formā „Esam uzdrošinājušies jums vienu dziesmiņu priekš jūsu augstu goda troni un krēslu taisīt iekš nabadzības un lielām bēdām un asarām esam rakstījuši ... ka mēs žēlastību atrastu jūsu acīs”1
Žagaru Krišus saņēma 2 gadus un 40 pātagas par sūdzību 1776: „ ... mūsu zemē nav taisnības, te mūs nospiež vara, ko nespējam panest.” 3
Heinrihs Johans Janauss, vācu tautības mācītājs: parāda cik dziļi piespiedu darbs pazemo dzimtcilvēku, laupa tam iespēju baudīt kultūras labumus un izraisa taisnīgu naidu pret apspiedējiem „ Protams šādos apstākļos Baltijas zemnieki uzskata Vāciešus par saviem ienaidniekiem.” 3
Kārlis Filips Mihaels Snells – Vācietis, domskolas rektors „ ... Būda kurā viņš [zemnieks] mitinās, zeme, kas baro viņu un viņa ģimeni – tas viss pieder muižniekam. Muižnieks viņu var novietot, kur vēlas, kā savu īpašumu, var ierādīt viņam tuksnešainu vietu, bet zemnieka ielaboto zemi vai nu pievienot saviem laukiem, vai arī atdot citam zemniekam.” …