Nobeigums
Garlībs Merķelis - vācu tautības cilvēks, kurš pirmais uzdrošinājies savas idejas vērst pret saviem tautiešiem latviešu labā - mirst 1860. gadā (tiek apglabāts Katlakalna kapsētā). Viņš rakstījis ļoti daudz, izdevis grāmatas, vadījis laikrakstus un par savu dzīves mērķi uzdevis mazināt cilvēku postu un pazemojumus, nereti aizmirsdams savas personiskās intereses un šķēršļus. Viņš vēlējās atklāt izglītotajai pasaulei un valdībai latviešu postu un pierādīt, ka dzimtbūšanas atcelšana ir svarīga gan valdībai, gan arī muižniecībai. G. Merķelis bija pirmais cittautietis, kurš savu ideju argumentācijai izmantoja folkloru. Viņa izpratnē folklorai vajadzēja apliecināt latviešu vācu pirms ekspansijas laika augsto garīgās kultūras līmeni. Šo vēstures jauno koncepciju un ideju par folkloras izmantojuma iespēju vēlāk pārņēma jaunlatvieši. Neraugoties uz to, ka visi Merķeļa darbi sarakstīti vācu valodā, viņa nopelnus vēlāk prata cienīt arī paši latvieši. Zīmīgi, ka grāmata Latvieši pēc pirmizdevuma visu nākamo gadsimtu, kā arī 20. gadsimtā saglabāja savu ietekmi uz sabiedrību, kalpojot kā liecība par dzimtbūtnieciskās sistēmas antihumānismu. 19.gs. vidū apgaismības idejas Latvijā atdzīvināja jaunlatvieši, kuri arī vērsās pret vācu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
Lai arī Merķelis audzis zināmā trūkumā un nekad nav bijis dzimtmuižas pārvaldnieks, viņš tomēr bija vācu tautības pārstāvis, kuram konsolidēšanās ar latviešiem bija dziļi personiskas dabas jautājums. Vai G. Merķelis savas apgaismības idejas pauda agrāro reformu izmaiņu vai savu personisko uzskatu vadīts? Viņa ieguldījums latviešu tautas garīgajā atmodā ir ļoti liels un arī paša G. Merķeļa prieks ir neizmērojams, kad Vidzeme un Kurzeme piedzīvo dzimtbūšanas atcelšanu.
…
