Pētot Latvijas, kā arī latviešu literatūras vēsturi, nevar nepamanīt un arī nedrīkst nepamanīt tādu personību kā Garlībs Merķelis. Minot šo cilvēku, ļoti bieži ir jāatkāro kāda sentence: „Viņš bija pirmais, kas…”. Cilvēks, kas daudzām lietām lika pamatus latviešu kultūras idejas attīstības sākumposmā.
Latviešiem būtiski svarīgi ir pāris darbi G. Merķeļa, kuri ir saistīti ar latviešu senatni, vācu iebrukumiem un tautas apspiešanu. Pie tam, laikmetā, kad šie darbi publicēti, - „Latvieši”, „Vidzemes Senatne”, „Vanems Imanta” – tie kļuva slaveni un polemikas raisoši vai pusē Eiropas. Arī daļu savas iedvesmas jaunlatviešu kustības pārstāvji smēlās tieši šais darbos, sniedzot ierosmi un spēku cīnīties par savām idejām, tautu un darbiem.
Rakstot darbu par G. Merķeļa sarakstītajiem literārajiem veikumiem, pat ļoti negribas „aiz borta” atstāt nelielu ieskatu arī paša G. .Merķeļa biogrāfijā – šis cilvēks pēc sevis ir atstājis nevienu vien ievērojamu veikumu, kuriem arī vajadzētos pievērst uzmanību, ne tikai tieši ar Latvijas senatni saistītajiem, bet arī ar citām aktuālām norisēm tālaika Eiropā. Ievērojams ir viņa veikums publicistikā, arī folkloristikas jomā, cik nu to ir iespējams attiecināt uz G. Merķeli, tāpat arī laikmeta notikumu spilgtajā atainojumā, kas tomēr ir vēstures liecība. Savādāk apgūstot materiālus par G. Merķeli liekas, ka tas nedaudz parakstījis par vēsturi, nedaudz iedvesmojis jaunlatviešus… Piemirsta paliek asā cīņa pret muižniecību, pret Napoleona varaskāri, polemikas par Gēti un Šilleru…
Kā pirmais starp latviešu brīvības karotājiem vienmēr tiek minēts Garlībs Merķelis (1769.-1860.), kas bērnību un dažus labus gadus pavadījis Latvijas ārēs, kas no sava tēva, Lēdurgas mācītāja, smēlies dzīves gudrību un mērķi savai tālākai darbībai… Milzīga nozīme ir Merķeļa tēva plašajai bibliotēkai, kurā nozīmīgu vietu ieņēma gan antīko autoru darbi, gan franču apgaismības laikmeta rakstnieki kā Voltērs un Ruso, Beils, kas tālākā nākotnē bija nozīmīgi Merķeļa pasaules uzskatu veidošanā. Tāpat šīs daudzveidīgās un plašās personības attīstībā lielu vietu tomēr ieņem salīdzinoši grūtie dzīves apstākļi, kādos nācās cīnīties par savu izglītību un iztiku. Tēvam mirstot (1782.g.), tika liegta iespēja jaunajam censonim apgūt kārtīgu skolas mācību, toties pilnveidot personību tas netraucēja. Vēlāk G. Merķelis Vācijā iegūst doktora grādu. G. Merķelis vairākkārtīgi vēl Latvijas teritorijā dzīvodams, ir strādājis kantorī, tomēr gan sava pabriesmīgā rokraksta, gan tur valdošās atmosfēras dēļ, viņš šos darbus pamet.…
