7.IESPĒJAMIE RISKI CILVĒKU VESELĪBAI UN VIDEI
Pirmkārt, analizējot ĢMO riskus, jāapzinās, ka ĢMO iespējamais riska lielums ir proporcionāls iespējamajam ĢMO kaitējumam, ko tas spētu nodarīt zināmos apstākļos, pareizinātam ar varbūtību, ka dotais ĢMO tik tiešām nokļūs minētajos apstākļos. Skaidrs, ka neviens no šiem abiem riska komponentiem nepakļaujas tīri zinātniskai analīzei. Ko uzskatīt par kaitējumu vai briesmām, lielā mērā nosaka nevis objektīva zinātniska analīze, bet sabiedrības vērtību kritēriji. Tā piemēram, pārtikā izmantojama ģenētiski modificēta auga genomā insertēts gēns no cūkas genoma uztverams kā kaitējums no musulmaņu un jūdu viedokļa neatkarīgi no zinātniskas analīzes par iegūtā ĢMO objektīvo kaitīgumu vai nekaitīgumu veselībai. Tāpat, no dažādiem viedokļiem var aplūkot ģenētiski modificēta kultūrauga iespēju nokļūt savvaļā, vai nodot savus transgēnus (no citas sugas organisma ar ģenētiskās inženierijas metodēm ievadītos gēnus), krustojoties ar taksonomiski tuvu radniecīgām nezālēm un/vai savvaļas augiem. No racionālistiskām pozīcijām šāda iespēja nav uzskatāma par bīstamu tad, ja savvaļā nonākušais modificētais organisms būtiski neietekmē nevienas sugas dinamiku, līdz ar to neizjaucot dabisko ekoloģisko līdzsvaru. Taču, atbilstoši citiem, radikālāk “zaļiem” vērtību kritērijiem, transgēnu nonākšanu vidē pašu par sevi var uzskatīt par ļaunumu – kā vides ģenētisko piesārņojumu, pat neatkarīgi no transgēnā organisma ietekmes uz ekosistēmu. Zinātniski novērtēt otru riska komponentu – varbūtību, ka ĢMO tiešām nonāks tādos apstākļos, kuros tā kaitīgā iedarbība varētu izpausties – ir tikpat sarežģīti, jo šī varbūtība ir atkarīga no daudziem grūti analizējamiem faktoriem, sākot no sabiedrībā vispārpieņemtās lauksaimniecības prakses un beidzot ar ēnu ekonomikas īpatsvaru un sabiedrības nostāju normatīvo aktu ievērošanā. Kā piemēru var minēt 2001. gadā konstatēto skandalozo faktu, ka, neskatoties uz Meksikas valdības moratoriju, meksikāņu fermeri kultivē ĢM kukurūzu reģionos, kuri tiek uzskatīti par kukurūzas izcelšanās un ģenētiskās daudzveidības centru. Otrkārt, parasti ir grūti teorētiski paredzēt, kādas būs sekundārās, ģenētisko modifikāciju kompensējošās izmaiņas organisma fenotipā (tā uzbūvē un funkcijās), kuras izsauks tā vai cita ģenētiskā modifikācija. Šie sekundārie efekti var ietvert pastiprinātu toksisku vai farmakoloģiski aktīvu produktu sintēzi modificētajā organismā, normālos apstākļos funkcionējošu gēnu atslēgšanos , un visdažādākās izmaiņas metabolisko ceļu aktivitātēs. Līdz ar to, pārtikai paredzētajiem ĢMO nepieciešama plaša to ķīmiskā sastāva analīze, lai noteiktu, cik lielā mērā tie atšķiras no līdzīgiem ģenētiski nemodificētiem organismiem. Savukārt, riska novērtējumā jākoncentrējas uz konstatētajām atšķirībām. Lai atklātu iepriekš neparedzētas un potenciāli bīstamas izmaiņas ĢMO metabolismā, var lietot transkriptomikas, proteomikas un metabolomikas metodes, kuras ļauj kontrolēt vienlaikus daudzu simtu gēnu ekspresijas līmeņus, attiecīgo proteīnu daudzumus un metabolītu koncentrācijas. Tomēr, jebkurā gadījumā saglabājas risks, ka jauniegūtā ĢMO netiek konstatēts kāds minors toksisks vai alergēns komponents. Bez tam, pārtikas toksikoloģijā nepietiekami ir izstrādātas metodes, ar ko novērtēt dažādu barības komponentu kompleksu mijiedarbību un to (kā arī alergēnu un varbūtēju toksisku aģentu) vienlaicīgu nelielu izmaiņu rezultējošos efektus, kuri var savstarpēji pastiprināties – tā ir neatrisināta problēma, kas tieši saistīta ar ĢMO pārtikas drošību.
Treškārt, ir grūti viennozīmīgi atklāt un pierādīt nevēlamos ĢM pārtikas efektus, ja tie ir nelieli, samērā reti un sakrīt ar veselības traucējumiem, ko bieži novēro lietojot nekvalitatīvu tradicionālo pārtiku – piemēram, ja tie ir atsevišķi vieglas caurejas gadījumi. Tāpat nepateicīgi no analītiskā viedokļa ir ilglaicīgie, kumulatīvie efekti, kas izpaužas tikai pēc daudzu mēnešu vai gadu ĢM pārtikas lietošanas. Tā kā pasaules pieredze ĢM pārtika lietošanā sniedzas tikai dažu gadu garumā, pagaidām nav iespējams sniegt zinātniski pamatotu atbildi par šāda veida bīstamību.
…
