Ģimene kā akmens personības formēšanā

Ģimenes būtība.
“Svarīgi ir dzīvot tā, lai būtu kur atgriezties”, - Antuāns de Sent-Ekziperī. Šie mūžīgie vārdi tik pareizi atspoguļo ģimenes lomu cilvēka dzīvē. Ģimene – tas ir visgaišākais un vissiltākais mūsu dzīvē,- tas ir tā vieta, kur tevi nekad neaizmirsīs un vienmēr gaidīs. Tātad mums ir jādzīvo tā, lai šie vārdi tiešām būtu īstie.
To, kāds cilvēks ir attiecībās, biznesā, mīlestībā, viņu no dzimšanas dienas iemāca ģimene. Ģimenē viņš apgūst kā saprasties ar cilvēkiem, kā uzvesties, kā palīdzēt, kā pieprasīt, kā kļūt par personību un tā tālāk... Var droši teikt, ka pat cilvēka liktenis ir atkarīgs no tā, cik laika vecāki bērnībā pavadīja ar saviem pēcnācējiem, ko viņi iemācīja un parādīja tiem. Ir ļoti svarīgi, kad pasauli bērnam parāda viņa māte vai tēvs, nevis iela un televizors...Tikpat ir svarīgi kad un kur (tas ir kādā ģimenē un ar kādu gribu) piedzimst bērns. Jo lielāka būs ģimenes vēlēšanas redzēt bērnu šajā pasaulē, jo vairāk viņi varēs iemācīt.
Saskaroties ar kaut ko daiļu otrā cilvēkā, rodas mīlestība. Par mīlestību domā vai ir domājuši visi.
Sākotnēji uzmanību otram cilvēkam piesaista ārējs skaistums: daiļi vaibsti, stalts augums, uzvedība, valoda, redzesloka plašumi.
Iepazīstoties tuvāk, pirmajā vietā izvirzās attieksme:
• Pret dzīvi,
• Pret cilvēkiem,
• Kopīgas intereses,
• Kopīgi mērķi, kopīgi vērtējumi.
Mīlestības jūtas nepaliek nemainīgas, tās attīstās, papildinās ar draudzības un cieņa jūtām un rada vēlmi palikt kopā ar otru cilvēku visu mūžu. Ja šīs jūtas nepilnveidojas, tās izgaist vai paliek kā atmiņas.

…