Ievads
Ģimene ir uz laulības vai radniecības sakaru pamata izveidota sociāla grupa, kuras locekļi dzīvo vienkopus un kopīgi saimnieko, atbild cits par citu. Šo sabiedrības pamatkolektīvu raksturo sarežģītā sistēmā ietvertas attiecības starp laulātajiem, vecākiem un bērniem, brāļiem un māsām, citiem radiniekiem [1., 203].
Ģimenei ir galvenā nozīme iedzīvotāju atražošanā, t.i., skaita un sastāva atjaunošanas procesā, kas saistīts ar paaudžu maiņu. Jauna dzīvība rodas pretēja dzimuma pieaugušo cilvēku kopdzīvē un viņu gādībā aug līdz brīdim, kad jaunais sabiedrības loceklis spēj patstāvīgi strādāt. Jaunā sabiedrības locekļa veidošanās ģimenē notiek, viņam pašam aktīvi līdzdarbojoties [1., 203].
Starp ģimeni un sabiedrību, kas atrodas savstarpējā atkarībā un mijiedarbībā, pastāv sarežģītas un daudzveidīgas attiecības. Nebūtu pareizi uzskatīt sabiedrību vienkārši par daudzu ģimeņu apvienojumu. Ģimene ir svarīgs elements sabiedrības dzīvē, taču tās esamību, struktūru, funkcijas un raksturu nosaka ne tikai sabiedrība, bet arī citi objektīvi un subjektīvi faktori, piemēram, ģeogrāfiskā vide, klimatiskie apstākļi, katra ģimenes locekļa personība, ģimenes kolektīvā apziņa [1., 203].
Lai jaunie vecāki varētu panākt pilnvērtīgu bērna attīstību ģimenē, viņiem jāapzinās audzināšanas mērķis – vispusīgas un harmoniski attīstītas personības veidošana – un tādejādi jāveic uzdevumi bērna fiziskajā, intelektuālajā, tikumiskajā, estētiskajā, ekoloģiskajā audzināšanā un darbaudzināšanā.
Ģimenes funkcijas
Ģimene var pastāvēt un attīstīties, ja tā veic sabiedrības un katra cilvēka dzīvē nozīmīgas funkcijas. Ar ģimenes funkcijām ( no latīņu vārda functio – izpilde, darbība) saprot ģimenes kolektīva un atsevišķu tās locekļu darbības virzienus, kas izsaka ģimenes sociālo lomu un būtību. Funkciju saturu ietekmē vairāki faktori: sabiedrības izvirzītās prasības ģimenei, ģimenes tiesības un morāles normas, sabiedrības reālā palīdzība ģimenei. Prasības un palīdzība ir vēsturiski mainīgas. Līdz ar to mainīgas ir arī ģimenes funkcijas [1., 203].
Visi cilvēki ir saistīti ar ģimeni – nākt šajā pasaulē, augt, attīstīties – bez ģimenes tas vēl nenosauktais nav iespējams. Vairumā gadījumu, pirmā, paliekošā un visnoturīgākā dzīves pieredze veidojas tieši ģimenē. Tā ir bērna mācīšanās vieta, kurā apgūst pirmās komunikācijas prasmes un attieksmes pret sevi un visu apkārtējo. Zelmenis uzsver, ka vecāki ar savu personīgo piemēru veido bērnu prasmes un attieksmes.
…
