Ģimenes loma atkarību izveidē

Atkaribas jēdziens

Atkarība- tieksme paļauties uz citu objektu nolūkā iegūt labsajūtu vai adaptēties.atkarība vairāk ir raksturīga indivīdiem kuriem ir kavēta attīstība un tā nepāriet veselīgā gultnē.Psiholoģisko atkarību var dēvēt par disfunkcionālu indivīda stāvokli (R. Hare R. Lamb 1983;A.S.Reber 1985;V.E.More2000 ). Jēdziens “atkarība”psiholoģijā tiek lietots dažādos kontekstos un kopā ar tiem ir labāk saprotama tā būtība.harmatz ( Harmatz1981 ) atkarību definē kā personības tendenci meklēt apmierinājumu savām vajadzībām un vēlmju piepildījumuārējā vidē. Šī neveselīgā tendence nereti iziet ārpus pieņamtejām robežām un savās izpausmēs sāk līdzināties parazītismam. Taču nev izlēgts arī tas, ka šāda-neveselīga savu vajadzību apmierināšana ja tā notiek starp div subjektiem var būt arī abpusēji,savsterpēji simbiotiskas, kā šīs sadarbības rezultātu saņemot abpusēju vajadzību apmierinājumu.
No iepriekš rakstītā jau var nojaust atkaribu izpausmju un veidu daudzveidību. tātad atkarība var būt gan simbiotiska, gan parazītiska, gan vērsta uz ogjektu, vai subjektu.
Lai atvieglotu izpratni un neradītu pārpratumus atkarības jēdzienu mēdz iedalīt psiholoģiskajā un fiziolooģiskajā atkarībā.Psiholoģiskās atkarības pamatā ir afektīvas dabas vajadzības un vēlmes.Savukārt fizioloģiska atkarība balstās uz organisma vejadzību pēc kādas noteiktas vielas lai nodrošinātu tā normālu funkcionēšanu. (R. Hare R. Lamb 1983; A. S. Reber 1985; V. E. More 200) .

…