Sienas ir ēkas galvenās nesošās konstrukcijas, tām jābūt pietiekami stiprām un noturīgām vertikālo slodžu uzņemšanai. Ārsienām telpās jāpalīdz uzturēt nepieciešamo temperatūru un mitruma režīmu. Tāpēc mazstāvu ēku ārsienu biezumu parasti izvēlas nevis atkarībā no stiprības, bet gan no siltumtehniskajām prasībām, pēc iespējas ugunsizturīgām un ar pietiekamu skaņas izolāciju. Nesošo iekšsienu biezumu izvēlas pēc stiprības un noturības, nevis pēc siltumtehniskajām prasībām.
Nesošajām sienām jānodrošina ēkas stiprība, noturība, stingums, tām uzņemot vēja, pašsvara, kā arī pārsegumu un jumta konstrukciju radīto slodzi.
Pāsnesošajām sienām jānodrošina ēkas stiprību, noturību un stingumu, tām uzņemot vēja un pašsvara radīto slodzi. Tās ir ēkas gala sienas, ja uz tām nebalstās pārseguma un jumta konstrukcijas.
Dzīvojamai ēkai ekspluatācijas laikā telpās jānodrošina optimāls mikroklimats (temperatūras un gaisa mitruma režīms). Jo labāka būs ēkas norobežojošo konstrukciju siltumizolācija, jo mazāki būs ēkas siltuma zudumi.
Siltumtehnisko aprēķinu nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.
Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi ir ārējās sienas, jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti, kā arī iekšējās sienas un citas virsmas, ja tās norobežo telpas, starp kurām gaisa temperatūras starpība ir 5°C un vairāk. Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā un no pārkaršanas vasarā. …
