Katrs cilvēks nāk no ģimenes, viņa raksturs, uzskati un dzīves pamati tiek ielikti bērnībā. Dzīves gaitā veidojoties jaunām ģimenēm, sastopas dažādu raksturu un uzskatu cilvēki. Uz ģimeni un ģimenes tradīcijām lielu ietekmi rada valsts iekārta, politiskā situācija un sabiedrības morāles normu prioritātes. Pašreiz ir tāds laiks, kad ir notikusi gadsimtu un gadu tūkstošu maiņa, mēs satopamies ar jauniem politiskiem apstākļiem – brīvības atgūšanu un atgriešanos Eiropas šūpulī.
Es sava darba veidošanai izvēlējos Vijas Upmales romānu “Zemes sāpe” un Ilzes Indrānes darbu “Zemesvēzi dzirdēt”, jo abus darbu caurvij līdzīga laikmetiskā un politiskā situācija kā mūsdienās. Darbos var izsekot dažādu paaudžu tradīcijām, morāles un tikumiskajām vērtībām. Raksturojot Vijas Upmales darbu, Astrīda Skurbe saka:
“Par īstu atklājumu kļuva romāns “Zemes sāpe”, ar kuru mūsu prozā ienāca Vijas dzimtā Ērģemes pagasta ļaudis... Vesela buķete interesantu raksturu, plastisks vides tēlojums, kur katra tēlotā ēka, katrs dienišķais darbiņš un pat katrs darbarīks iegūst laikmeta vai cilvēka raksturojumā. Skan ērģemiešu īpatnējā valoda, krāšņi apvidvārdi un izteicieni, romānā iemūžināti Ērģemes pagasta īstie māju vārdi. Romāna žanrā Vija Upmale bija atradusi sevi.” /”Karogs 1996/5 249 lpp./ Šī pati autore, apskatot I. Indrānes dzīves gājumu un daiļradi, par romānu “Zemesvēzi dzirdēt” raksta:
“Vecā kolhoznieka Donāta Dravinieka dzīves pēdējo mēnešu tēlojumā retrospektīvi ienāk Latvijas lauku dzīves spilgts atspoguļojums. Donāta mūža rezumējums pāraug slavinājumā vienkāršam lauku darba cilvēkam, kas vienmēr bijis savā vietā, vienmēr veicis savus pienākumus.” /“Mūsdienu latviešu padomju literatūra” 1960-80 277 lpp./
Rakstot šo darbu es, vēlos izpētīt kādas ģimeniskās tradīcijas un vērtības ir bijušas pagājušajā gadsimtā un kā tās mainījušās, paaudzēm nomainot vienai otru. Kāda ģimene ir šodien un kāda tā būs rīt?…
