Kodolkara Draudu Problēma.
Ģenerālais fiziķis Alberts Einšteins 20.gs vidū uz jautājumu, kādus ieročus lietos trešajā pasaules karā, esot atbildējis:”Kādus lietos trešajā pasaules karā, - nezinu, bet ceturtajā noteikti, - lokus un bultas.”
Neprātīgā kodolbruņošanās pasauli ir novedusi tik tālu, ka visu dzīvo uz zemeslodes var iznīcināt 67 reizes, bet pietiek taču ar vienu pašu reizi. Visas rētas un sāpes pēc slimības aizmirstas, taču kodolkarš ir briesmīgāks par jebkuru slimību, kas jebkad bijusi. Tapēc arī svarīgākā aktuālākā problēma bez ekoloģijas ir kodolkatastrofas novēršana un kodolieroču pakāpeniska iznīcnāšana.
Kā zināms, pirmās no šodienas viedokļa nelielās atombumbas ar mīlīgiem nosaukumiem ”Mazulis” un ”Resnulis” tika nomestas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasani 1945.g. 6. un 9. augustā, acu mirklī noslaukot šīs pilsētas un lielu daļu to iedzīvotāju no Zemes virsas.
Kodolziema – iespējamā klimatiskā katastrofa, kura var piemeklēt visu zemeslodi kodolkara gadījumā.
Kodolsprādzieni izsviedīs atmosfērā miljoniemtonnu putekļu, kuriem vēl pievienosies ugunsgrēku izraisītas sekas. Simtiem miljoniem tonnu kvēpu, dūmu. Putekļu un pelnu tiks izmesti atmosfērā, un tie izveidos tumšus, biezus mākoņus, kas aizsegs Saules gaismu.
Pat uzspridzinot nelielu daļu, ( 10 – 20% ) no visiem kodolieročiem, mežu ugunsgrēki plosīsies vismaz 1. milj. Km2 plašā teritorijā. A. Krutcēns un Dž. Berngs aprēķinājuši, ka, degot mežiem šādā platībā, atmosfērā var nokļūt līdz 200 milj. t. dūmu un kvēpu daļiņu. Milzīgais dūmu, putekļu un kvēpu daudzums tā iedarbodies uz atmosfēru, ka tas dzidrums lielā platībā samazināsies neskaitāmas reizes, Saules gaisma pie Zemes virsas būs desmitiem un simtiem reižu vājāka.
Tomēr līdztekus globālo konfliktu briesmām pastāv arī tā sauktie lokālie kari, kas pēdējos gadu desmitos arvien vairāk izraisās nacionālo un reliģisko konfliktu dēļ.
Šobrīd kodolieroči ir visām lielajām otrā pasaules kara uzvarētāj valstīm – Krievijai, ASV, Lielbritānijai, Francijai, Ķīnai.
…
