1. IEVADS
Jau kopš laika gala cilvēce ir mēģinājusi skatīties plašāk, meklēt plašākus apvāršņus. Jau senie ēģiptieši saprata, ka piederot lielākām teritorijām, rodas lielākas ietekmes iespējas. Lielā Zīda ceļa eksistence apliecināja cik svarīga un nozīmīga ir tirdzniecība ne tikai savas valsts robežās, bet arī divu pasaules daļu robežās. To izprata arī tās tautas, kas centās pakļaut Jauno Pasauli, jo pavērās lieliskas tirdzniecības iespējas. Tātad jau senatnē pastāvēja apziņā, ka nepieciešams dzīvot pasaules mērogā, proti, globāli. Tas gan tika panākts dažādi. Palielinot ietekmi: iekarojot citas zemes, izveidojot kolonijas, aktīvi tirgojoties starp divām pasaules daļām, tas lai paliek pagātnē. Pašlaik notiek process, ko speciālisti nosaukuši par globalizāciju. Aizvien vairāk uzņēmumu veic savu darbību vairāku valstu robežās, aizvien vairāk valstu iesaistās globālo organizāciju robežas, aizvien vairāk cilvēkiem mājas ir visa pasaule. Pats tāda veida process, kā jau rakstīju, nemaz nav jauns, bet pēdējos desmit gados ieguvis specifisku veidolu, kuram tad arī dots nosaukums “globalizācija”. Savā darbā centīšos parādīt šī procesa attīstību, būtību, darbības sfēras, iesaistītos elementus, parādīt citas mūsdienu laikmeta iespējas kā arī pretdarbību globalizācijas procesam un arī globalizācijas saistību ar Latviju. Respektīvi, izprast šo sarežģīto procesu, jo tas ir laiks, kurā mēs pašreiz dzīvojam. Aicinu to darīt arī jūs.
2. GLOBALIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA
Kā jau rakstīju, pasaules vēlme globalizēties nebūt nav jauna parādība. Bet par ievadu globalizācijas pasākumiem varētu ņemt 19. gadsimta beigas, kad spraigi ritēja industrializācijas laikmets. Lielbritānija bija koloniju lielvalsts, un ietekmīgākais spēks pasaulē. Tirdzniecība notika ar visām pasaules daļām un lielos apmēros. Šajā laikā dominēja valstu konkurence, un Lielbritānijas vietu centās ieņemt tādas valstis kā Vācija, ASV. Tas arī bija laiks, kad zinātnes un tehnikas attīstība bija augstā līmenī, un to varētu salīdzināt ar mūsdienām.
…
