Šī zinātniski pētnieciskā darba tēma ir „Rokrakstu analīze”.
Sākumā darbam tika izvirzīts mērķis uzzināt, vai cilvēka pašraksturojums sakrīt ar grafoloģiskās analīzes rezultātiem. Darba hipotēze tika izvirzīta pamatojoties uz mērķi. Vēlāk, lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti arī vairāki uzdevumi, piemēram, uzzināt, kas ir rokrakstu analīze, kur un kad tā radusies, izpētīt tās vēsturi un attīstību, kā arī izpētīt atsevišķos kritērijus, pēc kuriem veic analīzi.
Šī tēma tika izvēlēta tāpēc, ka rakstura pētīšana šķita interesants process, īpaši ar tik netradicionālām metodēm kā rokraksta pētīšana. Vēlme izzināt, vai šāda rakstura noteikšanas metode ir efektīva, radīja pamatu praktiskajai daļai.
Šis darbs sastāv no teorētiskās daļas, kur ir izskaidrots, kas ir rokrakstu analīze, tās pirmsākumi un attīstība. Tiek aplūkoti arī kritēriji, kādam jābūt aplūkojamajam tekstam, lai to varētu veiksmīgi analizēt. Otrajā, praktiskajā, darba daļā tiek analizēti desmit rokraksti, aptaujāti šo rokrakstu īpašnieki, lai uzzinātu viņu pašraksturojumu un, galu galā, šie avotu rezultāti tiek salīdzināti. Un pēdējā, bet ne mazāk svarīgā darba daļa ir pielikums, kur aplūkojamas 40 diagrammas, paraugs anketai, ko aizpildīja aptaujātie, 13 tabulas, kā arī 10 rokrakstu paraugi.
Galvenie secinājumi, kas radās darba izstrādes laikā, ir:
1.grafoloģijas pirmsākumi meklējami senā vēsturē;
2.grafoloģija ir plaši pētīta, tomēr nav izpētīta pilnībā;
3.pastāv daudz un dažādi kritēriji, pēc kuriem analizēt rokrakstu, tomēr, lai veiktu veiksmīgu rokraksta analīzi, nevar izmantot tikai kādu atsevišķu pazīmi, jo analīze veidojas no vairāku pazīmju kopuma;
4.grafoloģija tikai daļēji var uzskatīt par zinātni un tā ir ar māksliniecisku novirzienu;
Hipotēze, rokrakstu analīzes rezultāti atbilst cilvēka pašraksturojumam, ir tikai daļēji pierādīta, jo divu avotu analīžu rezultāti sakrīt tikai daļēji, šajā gadījumā sakritība ir no 50%-80%.…
