Grāmatas sākumi meklējami ļoti dziļā pagātnē, kad izveidojās rakstība, lai cilvēks varētu dokumentēt savas domas un atklājumus. Rakstību sāka uz alu sienām palēnām veidojot apkārtnes vienkāršās kartes cilvēks saprata, ka ērtāk aprakstīto vienību ir nēsāt līdzi, tāpēc sākotnēji kartes zīmēja uz koka lapām vai nelieliem akmentiņiem. Pēc zināma laika perioda senie ēģiptieši, romieši un grieķi sāka rakstīt uz tīstokļiem, kas veidoti no papirusa lapām. Tīstokļi bija ērti pārvietojami un samērā viegli lasāmi, līdztekus radās kodeksa formas grāmatas, kas bija vēl ērtāk lietojama, jo lapas bija sastiprinātas un tās tika ievietotas vākos, lappusesas varēja pāršķirt, nebojājot papirusa kvalitāti. Grāmatu izgatavošanai sākotnēji izmantoja papirusu, bet pēc tam pergamentu un kopš 11.gs. papīru. Paralēli papīka ieviešanai sākās arī grāmatu iespiešana Ķīnā. Pēc pāris gadsimtiem Johans Gūtenbergs rādija apvērsumu grāmatu iespiešanas tehnikā. Grāmatas, kas tika iespiestas līdz 1501.gadam sauc par inkunābulām, bet ja grāmata iespiesta 16.gs. pirmajā pusē to sauc par paleotipu.
Termins “grāmata” ir saistīts arī ar tīstokli, kas attiecas uz seno pasauli, taču modernā grāmatas definīcija nesaskan ar tīstokļa definīciju. No redaktorā viedokļa vārdu “grāmata” var attiecināt arī uz dažiem senajā pasaulē tapušajiem literārajiem darbiem, piemēram, seno ēģiptiešu “Mirušo grāmatu” un „Bībeli”.
Vārda „grāmata” etimoloģiskā jēga ir sen novecojis. Tas nozīmē lapu tīstoklis. Sen slāviem vārds „grāmata” nozīmēja mācēšanu rakstīt, lasītprasme, zināšanas kopumā. Vēl joprojām nav izstrādāts vienots, visaptverošs „grāmatas” jēdziens.
Jēdziens „grāmata” vēsturiski mainās, to var saprast gan plaši, gan šauri. Robeža starp jēdzieniem „dokuments” un „grāmata” netiek strikti atdalīta.
Zināms, ka ilgu laiku jēdziens „grāmata” tika izmantots kā apvienojums dažādu dokumentu paveidiem. Ar jēdziena „dokuments” ieviešanu kļuva acīmredzams, ka jēdziens „grāmata” ir šaurāks nekā „izdevuma” un „dokumenta” jēdziens [6]. Par to liecina šī shēma, kas sevī ietver jēdzienu „dokuments”, „izdevums” un „grāmata”. Lai izdalītu „grāmatu” kā „dokumenta” veidu ir nepieciešams salīdzināt šo jēdzienu raksturojumus.…
