Tiek uzskatīts, ka grāmatvedības uzskaite ir itāļu renesanses produkts. Nav zināms, kurš izgudroja grāmatvedības uzskaiti. Var tikai apgalvot, ka divkāršais ieraksts grāmatvedības reģistros XIII - XIV gs. pamazām sāka parādīties vairākos tirdzniecības centros Itālijā. Pirmā liecība par pilnu divkāršo ierakstu sistēma ir datēta ar 1340. g., un ir atrasti ieraksti, kur pēc divkāršā ieraksta principa ir ierakstītas saimnieciskās darbības kādas Itālijas municipalitātes uzskaitē. Pirmais, kurš sistematizēja uzskaiti, bija itālis Luka Pačioli. [10, 11]
Ēģiptē (3400. – 2800.g.p.m.ē.) reizi divos gados tika veikta mantas inventarizācija. IV dinastijas valdīšanas laikā inventarizācija tika aizstāta ar kārtējās uzskaites pārbaudi divas reizes gadā. Tās mērķis bija pārbaudīt saņemto preču (sudraba, maizes utt.) uzskaites pareizību. Būtisks pavērsiens materiālu un preču uzskaitē bija ikdienas atlikumu aprēķināšana. [10,13]
Senajā Grieķijā (apmēram 2000. g.p.m.ē.) uzskaite tika kārtota uz ģipša plāksnēm vai arī kā materiāls tika izmantots papiruss, bet tas bija relatīvi dārgs. Kā zināms, Grieķijā pirmo reizi pasaulē tika izdota nauda monētas formā. Naudas rašanās deva būtisku impulsu uzskaites tālākai attīstībai. [10, 14]
Romā pirmie uzskaites dati tika pierakstīti uz plāksnēm, kas bija pārlietas ar vasku, kā arī uz ādas, pergamenta vai papirusa. Tomēr ne jau pats svarīgākais ir tas, ar kādiem tehniskiem līdzekļiem tika veikta uzskaite, bet gan tam, ka pastāvēja uzskaites reģistru sistēma. Šī sistēma sastāvēja no divu veidu uzskaites reģistriem, kur vienā tika uzskaitīti naudas līdzekļi un norēķini, bet otrā - visi preču, materiālie krājumi (graudi, vīns, eļļa, lopi, lopbarība utt.). Pamatojoties uz abiem uzskaites reģistriem, tika aprēķināts beigu atlikums. Grāmatvedības uzskaites sistēmai senajā Romā bija galvenokārt kontroles loma. [10, 15]…
