Saimnieciskās uzskaites izcelšanās, tās būtība un veidi.
1. Saimnieciskā uzskaite: to nodrošina statistiskā pārvalde – uzskaita izglītību, cilvēku skaitu ( nav jāpamato dokumenti).
2. Operatīvā uzskaite: siastīti ar ražošanu, cilvēku nodarbinātību, dīkstāvi, nenostrādātajām stundām ( nav jāpamato dokumentāli).
3. Grāmatvedības uzskaite : fiksē visus saimnieciskos darījumus, dokumentāli pamatotas operācijas. Fiksē hronoloģiskā secibā un notiek naudas izteiksmē. Tā ir tikai saimnieciskā uzskaite (firmas, uzņēmumi, organizācijas). Uzskaite ir neprtraukta.
Grāmatvediba balstās uz otro un trešo uzskaiti.
Grāmatvedības organizācijas principi pēc jaunās sistēmas.
Mūsu valsts ekonomikas pāreja uz tirgus attiecībām, prasīja pārskatīt darbojošos grāmatvedības uzskaites formas.
Sākot ar 1993 gadu LR uzņēmumi arī organizācijas un iestādes uzsāka pāreju uz jaunu grāmatvedības uzskaites formu.
Sakarā ar intigrācijas Eiropas saimnieciskajām sistēmām, Latvijas grāmatvedība tika pārkārtota atbilstoši Eiropas valstu grāmatvedībai (grāmatvedības reforma). Par tuvako modeli tika Dānija, bet ne pilnībā.
Latvijas jaunizveidotā grāmatvedības uzskaites sistēma ļauj saimniecisko darījumu partneriem no citām Eiropas valstīm brīvi saprast grāmatvedībā un tās pārskatos uzkrāto informāciju.
Brīvā tirgus apstākļos grāmatveības uzskaite ir iekārtota ta, lai kontrolētu uzņēmuma finasiālo darbību, noteiktu peļņu vai zaudējumus, dotu informāciju par uzņēmuma līdzekļu un saistību apjomu, bet uz āru neizpaustu informāciju, kura ir uzņēmuma komercnoslēpums.
Peļņa ir starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem. Uzņēmuma līdzekļi ir ēkas, zeme, u.c. Saistības ir izdevumi vai aizņēmumi – debitori vai kreditori. Struktūra ir tas, ko ražo. Pašizmaksa ir izmaksas produkcijas ražošanā.
Eiropas savienības valstīs un arī Latvijā grāmatvedības uzskaites organizē trijos atsevišķos, bet savstarpēji saistītos blokos.
Grāmatvedības uzdevumi un būtība.
Grāmatvedības uzmanības lokā ir uzņēmuma rīcība ar naudu, mantu un saistībām. Grāmatvedība ir elektroniskās informācijas iegūšanas, apstrādes un izmantošanas process.
Grāmatvedībā nonāk informācija ar dokumentiem par saimnieciskiem darījumiem. Kā informācijas piegādātāji ir operatīvās informācijas nesēji (dokumenti par savstarpējiem darījumiem ar citiem uzņēmumiem, organizācijām). Daļu informācijas grāmatvedībā sastāda uz vietas (mēneša un gada pārskatus, kopsavilkumus, bilances).
Grāmatvedības organizācijā informācijas apkalpošana ir saistīta ar daudziem, bieži vien tikai grāmatvedībai raksturīgiem termiņiem:
1. Uzņēmuma saimnieciskiem līdzekļiem – aktīvi. Aktīvi ir viss tas, kas pieder uzņēmumam.
2. Saimniecisko līdzekļu avoti – pasīvi. Kādā ceļā šī manta ir radusies.
3. Grāmatvedības reģistri (GR) ir grāmatas, žurnāli, veidlapas, kartītas un citi papīri, kuros izdara ierakstus no dokumentiem par veiktajiem saimnieciskajiem darījumiem, ko grāmatvedībā sauc par operācijām. Saimnieciskā operācija ir saimniecisko līdzekļu (SL) un saimniecisko līdzekļu avotu (SLA) kustība.
4. Sintētiskie rādītāji – kopsummā. Analītiskie rādītāji – sintētiskā rādītāja sadalīšana (detalizācija). Sintētiska – algas saraksts kopsummā, analītiska- katram atsevišķa alga.
5. Pārskata periods – mēnesis, ceturksnis vai gads.
6. Apgrozījums – SL vai SLA palielinājums vai samazinājums.
7. Debitors – parādnieks uzņēmumam.
8. Kreditors – aizdevējs uzņēmumam.
9. Kapitāls – īpašnieka daļa uzņēmumā.
LR likumi par grāmatvedības kārtošanu un organzāciju.
…
