1. VĒSTURISKĀ IEVIRZE GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITĒ
Vēsturnieki uzskata, ka grāmatvedības uzskaite ir vairāku laikmetu, valstu un tautu loģiska risinājuma galaprodukts. Atrasti vairāki pierādījumi, kas liecina, ka grāmatvedības uzskaites pirmsākumi radušies jau Antīkajā Pasaulē. Mezopotāmijā arheologi atraduši māla plāksnītes, kuras kalpojušas nodokļu ievācējiem. Asīrijas valdnieks Hamurapi 1800. gadā pirms mūsu ēras ar likumu ieviesa rakstisku dokumentu lietošanu ražošanas procesu uzskaitei un kontrolei. Nenovērtējamu ieguldījumu pasaules attīstībā sniedza arābu matemātiķis Als-Horezmi, kurš matemātikā ieviesa “nulli” un jēdzienu skaitļu rinda .
Mūsdienu vēstures pētnieki grāmatvedības uzskaiti uzskata par itāļu Renesanses produktu. Grāmatvedības uzskaites divkāršā ieraksta sistēma pakāpeniski sāka parādīties XIII-XIV gs. Itālijas tirdzniecības centros. Pirmoreiz grāmatvedības uzskaites divkāršais ieraksts tiek datēts ar 1340.gadu, taču vāl agrāk fragmentāri pieraksti atklāti florenciešu tirdzniecības kopienas uzskaitē 1299-1300 gados .
1494. gadā Venēcijā, tikai divus gadus vēlāk, kā Kolumbs atklāja Ameriku, franču mūks Luka Pačoli uzraksta grāmatu “Summa de Aritmetica, Geometrica, Proportioni et Proportionalita” (Aritmētikas, ģeometrijas summa un mācība par proporcijām un attiecībām). Grāmata bija veltīta matemātikai, bet tajā bija iekļauta sadaļa “Partikularis de Computis et Scripturis” (“Traktāts par uzskaiti un pierakstiem”), kurā apskatīta uzskaites procedūras jēga divkāršā ieraksta sistēmā. Luka Pačoli bija pasniedzējs Pēterburgas, Florences un Boloņas universitātēs. Savu karjeru viņš noslēdza romas Universitātē kā godājams matemātikas pasniedzējs. Viņa draugu loks bija ļoti plašs, tai skaitā Leonards de Vinči un Leons Batisti Aljers. Dzejnieks Gēte divkāršā ieraksta sistēmu nosauca par “vienu no labākajiem cilvēka prāta izgudrojumiem”. Šīs Luka Pačoli izstrādātās idejas ir aktuālas arī šodien !
…
