Graudi un graudaugi, to nozīme uzturā

Labības ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus izmanto graudu ieguvei. Latvijā atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem audzē ziemas rudzus, ziemas un vasaras kviešus, ziemas tritikāli (tiek veikti izmēģinājumi arī vasaras tritikālei), vasaras miežus auzas un nelielās platībās arī ziemas miežus. Graudkopība ir augkopības nozare, jo graudu ražošana veicina jebkuras valsts ekonomisko un politisko stabilitāti, iedzīvotāju pārticību. No graudiem izgatavo ne tikai maizi un maizes izstrādājumus, tie arī nodrošina vajadzīgo piena, gaļas, olu un citu produktu ražošanas apjomu. Graudaugu plašā audzēšana pamatojas uz šādām iegūstamās produkcijas priekšrocībām:
koncentrēts uzturvielu un mazs ūdens daudzums galvenajā ražas daļā - graudos;
iespēja graudus ilgstoši uzglabāt dabiskā veidā;
iespēja tos transportēt lielos attālumos;
visu audzēšanas, novākšanas, transportēšanas un pārstrādes darbu pilnīgas mehanizācijas.

Ģeogrāfiski Latvija atrodas graudaugu audzēšanai vidēji labvēlīgā zonā. Graudkopībai Latvijas vēsturē un arī turpmāk saglabāsies prioritārā nozīme, ievērojot graudu produktu īpašo lomu kopējā patēriņā, uzskata, ka cilvēka uzturā maizei, sausajām brokastīm, biezputrām, rīsiem, makaroniem kopā jāsatur 40 % no visām pārtikas grupām.

Auzas – svarīgs kultūraugs mērenā klimata joslā. Tās audzē graudu un zaļmasas ieguvei. Graudus izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā. No graudiem gatavo putraimus, pārslas, miltus, tos izmanto diētisko un bērnu, kā arī konditorijas ēdienu gatavošanai, jo auzu graudu olbaltumvielām un taukvielām ir laba sagremojamība. Auzu salmi izmantojami lopbarībai labāk nekā rudzu un kviešu salmi, bet salīdzinājumā ar miežu salmiem tie labāk glabājas.…