Gravitācija-ir ķermeņu savstarpējā pievilkšanās gravitācijas spēka darbības rezultātā ,kurai pakļauti visi ķermeņi Visumā. Tā ir ļoti nozīmīga ,ja aplūkojam tādus masīvus ķermeņus kā planētas, kuras gravitācijas dēļ noturas orbītā.
Gravitācijas atklāšana un vēsture:
Sengrieķu zinātnieka Aristoteļa (384.-322 p.m.ē.)iedomātajā pasaules uzbūvē Zeme atradās Visuma centrā. Pēc viņa uzskatiem visi debess spīdekļi riņķoja ap Zemi bez jebkāda ārēja spēka pielikšanas. Savā traktātā ‘’Fizika’’ Aristotelis norādīja ,ka Visuma smagās matērijas ūdens un zeme tiecas uz Pasaules centru- uz Zemi. Tāpēc gaisā pamesti smagi ķermeņi paši no sevis krīt atpakaļ uz Zemes.
Mūsu ēras pirmie 15 gadsimti pieredzēja gan ģeocentriskās pasaules uzbūves filozofijas (par pasaules centru uzskata Zemi) norietu, gan poļu astronoma Nikolaja Kopernika (1473.-1543.) heliocentriskās pasaules uzbūves filozofijas (par pasaules centru uzskata Sauli) nostiprināšanos zinātnes pasaulē. Taču palika neatbildēti daudzi ar gravitāciju saistīti jautājumi.
Vācu matemātiķis un astronoms Johanness Keplers ( 1571.-1630.) izanalizējis daudzu planētu novērojumu datus, 1609. gadā nonāca pie secinājuma, ka planētu orbītas nav riņķa līnijas, bet gan elipses, kuru vienā fokusā atrodas Saule. Kustība pa šādu orbītu nav iedomājama bez spēka pielikšanas. Kad parādījās pirmie raksti par Zemes magnētismu , zinātnieks darbā ‘’Pasaules harmonija’’ rakstīja: ‘’ Es uztveru gravitāciju kā spēku ,kas līdzīgi magnētismam izsauc ķermeņu pievilkšanos. Jo abi ķermeņi atrodas tuvāk viens otram ,jo šis spēks ir lielāks.’’…
