Baktērijas ir vienas no sīkākajām dzīvajām būtnēm, tās ir ļoti nepieciešamas mums, bet var būt arī kaitīgas, jo infekciju slimību izraisītājas bieži vien ir tieši baktērijas, kuras pēc nonākšanas cilvēka organismā sāk savu attīstību un pakāpeniski rada audu un orgānu bojājumus, līdz tie kļūst tik plaši un smagi, ka sāk izpausties infekcijas simptomi. Vienas no nesenāk atklātajām un izpētītajām baktērijām ir Helicobacter pylori, kuru saista ar bojājumu radīšanu gremošanas sistēmai.
Inficēšanās ar H. pylori baktēriju parasti notiek bērnībā, taču veselības traucējumi pakāpeniski rodas un izpaužas dzīves laikā. Neārstējot šo infekciju, laika gaitā var rasties nopietnas gremošanas sistēmas saslimšanas, sākot no gastrīta (kuņģa gļotādas kairinājums un iekaisums), čūlas slimības (čūlas kuņģī un tievo zarnu augšējā daļā, kuru sauc par divpadsmitpirkstu zarnā) līdz pat kuņģa vēzim vēlīnā stadijā. Lai arī šīs nesaskatāmās baktērijas spēj izraisīt tik nopietnas slimības, visbiežāk tomēr infekcijas noris bez simptomiem un plašiem gremošanas orgānu bojājumiem. Jāatzīmē, ka ļoti reti vienīgās gremošanas trakta bojājumu izraisītājas ir H. pylori baktērijas, visbiežāk tomēr šo slimību cēlonis ir vairāku faktoru (stress un pārslodze, iedzimtība, neveselīgs uzturs, nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu ilgstoša lietošana) vienlaicīga iedarbība uz organismu.
Šīs baktērijas ir izplatītas visā pasaulē, taču inficēšanās vairāk raksturīga jaunattīstības valstīm: pastāv uzskats, ka aptuveni četras piektdaļas pieaugušo iedzīvotāju ir inficēti ar H. pylori baktērijām, bet infekcija noris bez simptomiem, līdz ar to pats cilvēks nemaz nenojauš, ka viņa organismā mitinās šāds infekcijas avots. Inficēšanās risks lielāks ir tiem cilvēkiem, kuru dzīves apstākļi ir antisanitāri un kuri dzīvo pārapdzīvotos reģionos, jo infekciju izraisošie mikroorganismi tiek pārnesti no viena cilvēka uz otru, ja netiek ievērota personīgā higiēna.
Gastrīta raksturīgākās izpausmes ir sāpes un smaguma sajūta vēdera apvidū, kurām var būt atšķirīga lokalizācija, slikta dūša un pat vemšana, sāpju dēļ bieži pasliktinās apetīte, taču tieši tādi pašas pazīmes var būt arī citām slimībām, tādēļ diagnozi nav iespējams uzstādīt vienkārši konstatējot slimības simptomus.
Kuņģa čūlas, kas var būt gan virspusējākas, gan arī dziļas, raksturīgākās iezīmes ir ļoti līdzīgas kā pie gastrīta novērojamās, papildus vēl var būt dedzinošas sāpes kuņģa apvidū (rajonā zem ribām un virs nabas), sāpes pastiprinās, kad kuņģis ir tukšs, bet tās mazinās pēc ēšanas. Taču iespējams arī situācijas, kad sāpes nav novērojamas. Ja netiek uzsākta čūlu ārstēšana, tad tās var sākt asiņot, un tas jau ir ļoti bīstams stāvoklis. Kuņģa čūlas asiņošanas simptomi ir šādi: atvemtajās masās ir redzams asiņu piejaukums, savukārt izkārnījumu krāsa ir tumša, praktiski melna, arī tām var būt redzams asiņu piejaukums.
H. pylori izraisītās infekcijas diagnostikai izmanto vairāku veidu metodes:
· Visbiežāk tiek izmantota endoskopiskā metode, kuras laikā caur muti un tālāk barības vadu kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnā tiek ievadīta elastīga caurulīte ar nelielu diametru, kurai galā ir piestiprināta kamera, līdz ar to iespējams redzēt, kāda izskatās gremošanas ceļu gļotāda, cik plaši bojājumi ir radušies. Šīs procedūras laikā var paņemt nelielu gremošanas trakta gļotādas šūnu gabaliņu, kuru izpētot, var noteikt H. pylori klātbūtni.…
