Gremošanas orgānu sistēma ir orgānu komplekss, kurš nodrošina uzņemtās barības mehānisku un ķīmisku pārstrādi, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanu un organismam nederīgo vielu izvadīšanu no organisma. Gremošanas sistēmas galvenie uzdevumi ir:
1.uzņemtās barības pārvietošana pa gremošanas kanālu.
2.gremošanas sulu izdalīšana.
3.barības vielu izvadīšana no gremošanas kanāla uz asinsriti un limfātisko sistēmu.
4.organismam nederīgo gala produktu izvadīšana no organisma.
5.bioloģiski aktīvo vielu izdalīšana.
Darbā ir aprakstītas visas gremošanas orgānu sastāvdaļas, dažādi procesi, kas saistīti ar gremošanu un populārākās gremošanas orgānu sistēmas slimības. Pielikumā apskatāmi dažādi attēli, kas atspoguļo gremošanas orgānu uzbūvi.
* Mutes dobums
Gremošanas trakta sākuma daļa ir mutes dobums, kurā notiek barības mehāniska sasmalcināšana un iesākas ķīmiskā pārstrāde. Izšķir mutes dobuma priekštelpu un īsto mutes dobumu. Priekštelpu no ārpuses norobežo lūpas un vaigi, bet no īstā mutes dobuma atdala zobi un smaganas.
Mutes dobumā atveras siekalu dziedzeru izvadkanāli, kuri izdala pirmo gremošanas sulu- siekalas. Tās palīdz samitrināt uzņemto barību, kā arī nodrošina mutes dobuma skalošanu, dezinficēšanu, neitrālu tā vidi un palīdz šķelt ogļhidrātus. Siekalu izdali stimulē rūgtas un skābas vielas, bet kavē bailes un uztraukums. Dienā cilvēkam izdalās aptuveni 1 litrs siekalu.
Barības mehānisko sasmalcināšanu nodrošina zobi, taču šai procesā piedalās arī sejas, mēles un vaigu muskulatūra. Pieaugušam cilvēkam ir 28-32 zobi.
Barību pa mutes dobumu pārvieto mēle- muskuļains, ar gļotādu klāts orgāns. Ar mēles garšas kārpiņām cilvēks sajūt uzņemtās barības garšu- salds, skābs, sāļš, rūgts. Barība tālāk ar mēles palīdzību tiek virzīta uz rīkli, kur sākas barības vads un elpceļi.…