-
Grīdas siltumizolācija
Arī pirmā stāva grīdas ir pieskaitāmas pie ēkas norobežojošajām konstrukcijām, uz kurām attiecas kontrollielumi norobežojošo konstrukciju siltumpretestības aprēķināšanai. Minimālajai siltumpretestībai grīdas iesegumam virs grunts, kā arī virs neapsildītiem puspagrabiem jābūt 2,8 m2-K/W, kas atbilst aptuveni 100-120 mm biezai akmens vai stikla vates kārtai. Grīdām salīdzinājumā ar bēniņu pārsegumiem mazāka siltumpretestība noteikta tāpēc, ka temperatūras starpība telpās grīdas un griestu līmenī var sasniegt 6-8 °C, bet, kā zināms, lielāki siltuma zudumi ir tur, kur ir lielāka temperatūras starpība starp āra un iekštelpu gaisu.
Siltumizolācijas ierīkošana ir atkarīga no grīdas konstrukcijas un tās atrašanās vietas: vai tās ir pagraba grīdas, pirmā stāva grīdas virs pagraba pārseguma; uz gulšņiem vai uz grunts balstītas grīdas utt. Siltumizolācijas ierīkošanas darbu veikšanas tehnoloģija ir atkarīga arī no tā, vai grīdu iebūvē jaunbūvē vai arī veic papildsiltināšanu.
Grīdas ar auksto pagrīdi parasti ierīko tad, ja
• ēka ir būvēta mitrā vietā;
• ir augsts gruntsūdens līmenis;
• ēkai pirmā stāva grīdas līmenis ir 80-100 cm virs zemes virsmas
līmeņa;
• ēkai ir stabveida pamati un pagrīdes telpā nav iespējams nodrošināt
vajadzīgo siltumizolāciju.
Šāda grīdas konstrukcija ir līdzīga starpstāvu pārseguma konstrukcijai, tikai tai jābūt labai siltumizolācijai, nevis arī skaņizolācijai, kā tas nepieciešams starpstāvu pārsegumos.
Grīdu ar auksto pagrīdi balsta uz sijām vai dzelzsbetona plātnes. Aukstās pagrīdes vēdināšanai pa ēkas perimetru ik pēc 5 m virspamatos ierīko 12x12 cm šķērsgriezuma vēdināšanas kanālus. Ziemā, lai novērstu aukstā gaisa ieplūšanu un kondensāta rašanos pagrīdē, vēdināšanas kanālus aizbāž ar siltumizolācijas materiālu. Starp tīro grīdu un sienu atstāj 2 cm platu vēdināšanas spraugu, ko nosedz ar režģotām grīdlīstēm. Pārējām konstrukcijām jānodrošina, lai aukstais gaiss neieplūstu telpās.
Dzelzsbetona plātnes un siltumizolācijas pildījumu cieši savieno ar sienu, bet koka sijas no sienas novieto apmēram 2 cm attālumā un radušos spraugu rūpīgi aizpilda ar siltumizolāciju (minerālvati, putuplastu u. c).
Agrāk būvētajās ēkās pirmā stāva grīdu siltināšanai parasti netika pievērsta pienācīga uzmanība. Visbiežāk šim nolūkam tika izmantotas zāģskaidas, izdedži un citi vietējie materiāli, kuru siltumtehniskās īpašības ir mazefektīvas un, lai grīdai būtu nodrošināta nepieciešamā siltumpretestība, šie materiāli jāliek biezā kārtā, bet siltumizolācijas kārtas biezumu ierobežo siju augstums. Tāpēc agrāk būvēto ēku grīdas konstrukcija parasti vairs neapmierina pašreizējo siltumtehnisko normu prasību izpildīšanu. Lai nodrošinātu nepieciešamo siltumpretestības lielumu, jālieto efektīvi siltumizolācijas materiāli, kas dod iespēju ar minimālu kurināmā patēriņu telpās nodrošināt komfortablus dzīves apstākļus. Šīm prasībām pilnīgi atbilst minerālvate un putuplasts.
…
Pilnīgi viss nepieciešamais ko vajag zināt par grīdas siltināšanu un galvenajām tehnoloģijām! Augstu novērtēts materiāls jo parāda reālo dzīves situāciju no prakses aspekta kurš balstās uz stipras teorētiskas bāzes.
-
Betona grīdu betonēšana
Research Papers16 Construction and construction works, Chemistry
- Grīdas siltumizolācija
-
Sausie maisījumi
Research Papers9 Chemistry, Construction and construction works
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Autostāvvietas projekts
Research Papers for university7
-
Būvmateriāli
Research Papers for university4
-
Būvražošana un plānošana
Research Papers for university31
-
Viesu nams Kaltenē, Talsu rajonā
Research Papers for university8
-
Pirmā stāva grīdu siltumizolācija
Research Papers for university3