Mīnoja pils Knosā.
Grieķu leģendas vēsta par valdnieku Mīnoju, labirintu un Mīnotauru, taču tikai 20. gs. Arheologi atklāja pili, kurā varētu būt valdījis Mīnojs. Tā atrodas Knosā, aptuveni 5 km uz dienvidiem no Hēraklejas Krētas salā. Pili veido sarežģīta galeriju, kāpņu un slepenu telpu sistēma, un tā patiesi atgādina labirintu, kurā varētu būt slēpies Mīnotaurs. Patiesībā tas bija rituālais, dzīvojamo telpu un administratīvais komplekss, kura iemītniekus priecēja lieliskie, košie sienu gleznojumi un sarežģītā notekcauruļu sistēma. Tieši šīs iezīmes padara Knosas pili par izcilāko mīnojiešu arhitektūras paraugu un vienu no ievērojamākajām seno laiku būvēm visā Vidusjūras reģionā (skat. pielikumā). Kaut arī Krētā ir atrastas citas lielas mīnojiešu pilis – Faistā, Mallijā un Zakrā - , tomēr Knosas pils, kas aizņēma 20 000 m2 lielu teritoriju, bija lielākais un, šķiet, nozīmīgākais reliģiskais, administratīvais un ekonomiskais centrs.
Pirmā pils tika uzbūvēta ap 1900. g. p.m.ē. neolīta apmetnes vietā. Tā sastāvēja no atsevišķām ēkām, kas pēc kāda laika jau celtniecības posma ietvaros tika apvienotas. Mūsdienās redzamās drupas ir palikušas no ēkām, kas celtas nākamajā posmā, kurš sākās ap 1700. g. p.m.ē. un kura laikā pils tika pārbūvēta daudz plašākā un iespaidīgākā apjomā. Lai pielāgotu dabiski slīpajai virmai, pils tika būvēta dažādos līmeņos, kurus savienoja monumentālas kāpnes un gaismas akas jeb nelieli iedziļināti pagalmi, kas ļāva gaismai un gaisam cirkulēt visā labirintā līdzīgajā kompleksā. Cita raksturīga mīnojiešu arhitektūras iezīme bija šķērssienas, kuras izmantojot telpu varēja sadalīt vai paplašināt.
Pils sastāvēja no četriem atšķirīgiem kompleksiem, kas bija izkārtoti ap lielu centrālo pagalmu. Rietumu pusē atradās noliktavas, kur glabājās, piemēram, eļļa, vīns un graudi. Starp noliktavām un pagalmu bija svētnīca, kur tika veikti rituāli. Dienvidaustrumu pusē lielas kāpnes veda uz diviem augšējiem stāviem, kur atradās pieņemšanas zāles un dzīvojamās telpas. Dienvidu pusē bija procesiju gaitenis, pa kuru ienāca pils apmeklētāji. Podnieku un akmeņkaļu darbnīcas bija izvietotas ziemeļu pusē, bet ziemeļaustrumos pirmajā stāvā atradās citas noliktavas un darbnīcas, virs kurām bija liela pieņemšanas zāle. Dažas sienas rotāja freskas – tās gleznoja tikai nozīmīgākajās telpās.
…
