Atēnu Partenons
Atēnu Partenons ir ne tikai izcils jauna veida sasniegums arhitektūrā, bet arī grieķu neatkarības, kultūras un lepnuma simbols. Partenons izauga no posta ainas. 480. gadā p. m. ē. Persieši uzbruka Atēnu pilsētai un to iznīcināja. Viņi sagrāva sabiedriskās celtnes un pieminekļus, slepkavoja iedzīvotājus, izlaupīja tempļus un nodedzināja citadeli. Pēc 30 gadiem tika panākts miers, un atēnieši sāka pilsētas atjaunošanas darbus. Partenona celtniecība aizsākās 447. gadā p. m. ē. Partenons lepni pacēlās Akrapoles virsotnē uz kāda senāka tempļa pamatiem. Templis bija slavinājums Atēnu pilsētai un tās sasniegumiem un vienlaikus sievietes Atēnas kulta centrs.
Partenona projektu izstrādāja arhitekti Iktīns un Kallikrats, kuri apvienoja daudzus arhitektūras elementus iepriekš neredzēta veidā. Pie stilobata ( pamatnes) templis ir 69,5 m garš un 30,88 m plats, un to ietver doriskas kolonnas – 8 galos un 17 sānu malās. Galvenā telpa jeb naoss bija sadalīta divās daļās. Domājams, ka rietuma pusē atradās dārguma krātuve, bet lielākā – austrumu pusē bija novietota masīva, no zelta un ziloņkaula veidota Atēnas statuja, kuras autors bija izcilākais tālaika grieķu tēlnieks Feidijs. Ieeja templī veda caur sešu dorisku kolonnu portālu.…