Grupas problēma ir viena no galvenajām sociālajā psiholoģijā. Cilvēks kļūst par personību, tikai iekļaujoties grupās, piedaloties to dzīvē un darbībā, internalizējot grupu normas, vērtības un uzvedības standartus. Turklāt mēs zinām, ka cilvēks vienmēr ir daudzu un dažādu grupu loceklis. Piedaloties šo grupu dzīvē, kuras akumulē sevi sabiedrības attiecības un funkcionē uz to bāzes, cilvēks arī pats iesaistās sabiedrības attiecībās un pārvēršas par vēsturiski konkrētas sabiedrības locekli. Cilvēka tuvākā „dzīves telpa” ir dažādas mazās grupas – ģimene, radinieki, draugu pulciņš, kuras veido katra cilvēka funkcionēšanas mikrovidi. Mazās grupas savukārt ietilpst lielajās grupās kā to funkcionāla sastāvdaļa. Lielās grupas ir dažādas organizācijas (valsts, darba organizācija) un citi sociāli cilvēku kopumi (slāņi, etnosi), kuri veido katra cilvēka dzīves makrovidi. Makrovide prezentē sabiedrību un tajā pastāvošo kultūru, nozīmīgi ietekmē katras atsevišķas grupas un cilvēciskās individualitātes dzīvi un sociālo uzvedību.…