Halštates kultūra ir senākais dzelzs laikmeta posms Viduseiropā, nosaukts kādas Austrijas sālsraktuvju pilsētiņas (Halštates) vārdā, kuras tuvumā 1846. gadā atklāts plašs šīs kultūras kapu lauks.
19. gs. sākumā Eiropā norisinājās revolūcija domāšanā, kas ietekmēja cilvēku pagātnes uztveri. Izzudušu dzīvnieku kaulu un akmens darbarīku atradumi, ļāva cilvēkiem domāt, ka pasaule ir vecāka par dažiem tūkstošiem gadu, bet tajā bija arī laiks, kad metāli nebija sastopami. Šo viedokli noformulēja 1836.gadā Kristians Jurgensens Tomsens, kurš savā Kopenhāgenas Dāņu Nacionālā muzeja ceļvedī pagātni iedalīja akmens, bronzas un dzelzs laikmetos. Vēlāk šis iedalījums tika pieņemts fundamentāls, lai ar tā palīdzību apgūtu aizvēsturi. Un kopš laika, kad Tomsena darbs tika publicēts, zinātnieki sāka meklēt atbildes uz jautājumiem – kur un kad šī pāreja no viena uz otru laikmetu ir meklējama un kā tā ietekmējusi cilvēku dzīves.
1824. gadā K. P. Pollhammers atklāja kādu senu apbedījumu netālu no kādas mazas Austrijas pilsētiņas Halštates (Halštate (hallstatt, no ķeltu hal, sāls), nometne un ļoti vecas sāls raktuves Austrijas Zalckammergūtā, Halštates ezera krastā, kas atrodas Traunas ielejā pie Dachšteina pamata, starp 1000m augstām kalnu sienām. Halštate ieņēmusi vietu uz mežainas un stāvas Zalcberga nogāzes. Halštatē bijusi nometne jau ap 1000 pr.Kr. Tās senkapos atrastas bronzas un dzelzs lietas. ) . Tā kā Halštate ir novietota gleznainā Alpu ielejā kādas 30 jūdzes uz dienvidaustrumiem no Zalcburgas, tad šī sadarbība gadsimtiem ir bijusi svarīga sāls izplatībai un iegūšanai. Pats apbedījums nāca no ielejas zem Zalcberga (literāli “sāls kalna”) kalna nogāzes.
Georgs Ramsauers, sāls raktuvju īpašnieks 1846.gadā, sekojot Pollhammera piemēram, vēlējās uzzināt vairāk par senajiem sāls racējiem. Tajā pašā nogāzē Ramsauers atklāja plašus apbedījumus. Viņš vadīja izrakumus šeit līdz pat 1863. gadam, atklājot gandrīz tūkstošs kapus. 1000 izpētītu kapu devuši ap 6000 bronzas, zelta, dzelzs, stikla, dzintara un māla senlietu. Halštates kapenēs vienādā vairumā atrasti uguns un ģindeņu kapi, tomēr vecākajā posmā pārsvarā sastopami ir ugunskapi, taču ar līdz dotajiem priekšmetiem bagāti ir kā vieni, tā otri. Zobeni sastopami ir gan bronzas un gan dzelzs, pie tam tiem ir vienādas formas, tomēr dzelzs zobeni ir nedaudz garāki un to rokturi ir izrotāti ar zeltu un dzintaru.…
