HANZA (vāc. Hanse - tirdzn. nodeva vai atļauja, vēlāk - bruņots tirgotāju pulks) – 13. – 17.gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai. Hanzas sākumi vērojami jau 12 gs. atsevišķu Vācijas pilsētu tirgotāju kopējos braucienos uz citām zemēm, kur viņi izveidoja savas sētas. Hanzu, no vienas puses, veidoja lejasvācu tirgotāji un, no otras puses,- 70 lielas un aptuveni 100 – 130 mazas pilsētas. Tomēr tirgotāji varēja nākt arī no apmetnēm, kurām nebija pilsētu tiesību. Hanzai, pirmkārt, bija tirdznieciski saimnieciski mērķi, kas bija tās rašanās cēlonis; otrkārt, kopš 14.gs. aizvien lielākā mērā centās atbalstīt cita citu cīņā pret dižciltīgo tīkojumiem sagrābt varu tajās.
Teritorija, kurā dzīvoja Hanzas tirgotāji un bija izvietotas Hanzas pilsētas, pletās no Zeiderzē līča rietumos līdz pat Igaunijai un Livonijai austrumos un no Visbijas (14.gs. – Stokholma) ziemeļos līdz pat līnijai Ķelne-Erfurte-Breslava (Vroclava)-Krakova dienvidos. Tomēr ne visas šī reģiona pilsētas piederēja pie Hanzas: Vācijas ziemeļos Emdene, visas Šlēsvigas-Holšteinas pilsētas, izņemot Ķīli un Šverīni, bet austrumos, piemēram, Mēmeli (Klaipēda), Vīborgu un Narvu.
Piecsimts gadu ilgajā laika periodā aptuveni no 1150.g. līdz 1700.g. Eiropas politiskajā un saimnieciskajā sistēmā norisinājās būtiskas izmaiņas, kuru ietvaros Hanzas tirgotāji mēģināja īstenot savus mērķus. Lai sekmīgi saimniekotu, tirgotājiem un pilsētām savas tirdznieciskās un politiskās apvienības forma nebija statiska, bet gan atbilstoša katra konkrētā laikmeta tiesiskajām, sabiedriskajām un ekonomiskajām struktūrām, kā arī konkrēto pilsētu un to tāltirdzniecības nozīmei.…
