Secinājumi
Rakstot šo darbu, sapratu, ka Hanzas savienībai nebija mērķi iekarot vai pakļaut jaunas teritorijas, bet gan ekonomikas kontrole. Manuprāt Hanzas savienība strauji paplašinājās, jo sākumā tajā bija tikai pāris pilētas, bet beigās jau apmēram 200 pilsētu un liela kontrole Baltijas jūrā.
Runājot par trūkumiem, Hanzas savienībā, manuprāt, viens no galvenajiem tās trūkumiem bija tāds, ka tā necentās nostiprināt savu militāro ietekmi savienības pilsētās, lai tās veiksmīgāk aizsargātu un kontrolētu iekšējo nemieru draudus. Es domāju, ja tā nebūtu tik ļoti koncentrējusies uz ekonomisko politiku, bet gan arī apsvērtu iespējamos draudus, tad iespējas Hanzas savienība pastāvētu ilgāk, jo ja citi redz cik otram iet labi, viņi vēla, lai viņiem arī tā būtu un tas ir tikai loģiski, ka ja viņi nevar pašu spēkiem to panākt, viņi paņem to no otra. Ar to es vēlējos pateikt, ka nedrīkst aprobežoties tikai ar vienu politiku jeb domāšanas mērķi, jo agri vai vēlu saskarsies ar grūtībām, kuras nav paredzētas un kurām nav tūlītēja risinājuma.
Es domāju, ka viens no plusiem Hanzas savienībā bija tas, ka viņi slēdz līgumus. Noslēdzot līgumu viņi varēja izplānot savas nākotnes darbības, lieki nedomājot par to, ka kādā brīdī kāda no savienības pilsētām varētu kaut ko izstrādāt pret viņiem, tādējādi sagraujot nākotnes ieceres un plānus. Manuprāt, ja Hanzas savienība nebūtu slēgusi līgumus, tā sabruktu daudz ātrāk nekā tas notika.
Hanzas savienībai bija liela loma Eiropas ekonomiskajā attīstībā, jo tā veicināja preču plūsmu valstu starpā. Austrumeiropā tai bija gan pozitīvas iezīmes, gan negatīvas, piemēram, Livonijā ta uzspieda kristietību, bet tai pat laikā nostiprināja pilsētas ar mūriem, tādējādi tās padarot drošākas.
…