Simboliskais interakcionisms ir viena no teorijām, kas pēta sociālo mijiedarbību mikro socioloģiskajā līmenī, t.i., mijiedarbību, kas noris starp atsevišķiem indivīdiem. Bez šīs teorijas ar sociālās mijiedarbības pētīšanu nodarbojas sociālās apmaiņas teorija, etnometodoloģija, dramaturģiskā pieeja, lomu teorija un sociālās mācīšanās teorija. [8]
Simboliskais interakcionisms, iespējams, ir visnozīmīgākā un pastāvīgākā socioloģiskā teorija no Ziemeļamerikas. [7]
Šajā teorijā jebkāda mijiedarbība ir komunikācija – tāds process, kurā cilvēki viens uz otru iedarbojas, izmantodami simbolus – dažādus ar jēgu jeb nozīmi apveltītus objektus. [8]
Simboliskā interakcionisma perspektīva tiek saistīta ar Džordžu Herbertu Mīdu (1863 – 1931), bet Herberts Blūmers (1900 – 1987) bija tas, kurš Mīda idejas attīstīja sistemātiskā socioloģiskā pieejā; viņš ir arī jēdziena simboliskais interakcionisms autors. [1]
H. Blūmers izdalīja simboliskā interakcionisma piecas galvenās pazīmes [6]:
1)indivīdu interakcija,
2)interpretēšana, definēšana nevis vienkārša reaģēšana,
3)reakcija, kas balstīta uz nozīmi,
4)simbolu izmantošana,
5)interpretācijas iesaistīšana stimuls – reakcija procesā, tādējādi: stimuls – interpretācija – reakcija.
Amerikāņu sociologs Herberts Blūmers šīs teorijas attīstībā un pastāvēšanā ir devis ievērojamu ieguldījumu.…