Hercogs Jēkabs Ketlers

Ievērojamākais Kurzemes hercogistes hercogs, valdīja 40 gadus – no 1642. līdz 1682. dzimis Kuldīgā. Zaudējis māti, auga tēva brāļa ģimenē. Labi pratis latviešu valodu, bijis latviešiem labvēlīgi noskaņots. Ieguvis izglītību Rostokas un Leipcigas universitātē. Izglītotajam, enerģiskajam valdniekam nelielā Kurzemes hercogiste šķita par šauru. 17. gadsimta 50. gados Jēkabs sāka sūtīt savus kuģus tālu aiz jūrām un dibināt kolonijas. Āfrikā Gambijas upes grīvā kurzemnieki dibināja faktoriju. Drīzumā Jēkabs nopirka Karību jūrā Tobago salas daļu un uzcēla tur fortu. Kurzemnieku iniciatīvas saistībā ar tirdzniecības un lauksaimniecības attīstību Tobago salā tika atbalstītas ar dažiem bastioniem un deviņiem lielgabaliem. Karību fortu Jakobštati no potenciālajiem ienaidniekiem aizstāvēja vairāk nekā simts zaldātu. Tādā veidā migranta un okupanta pēctecis Jēkabs (viens no viņa senčiem bija Livonijas ordeņa pēdējais mestrs) kļuva par kolonizatoru. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmsakara saimniecisko līmeni. Miris Jelgavā. Referāts ir tendēts uz to, lai izlasot rastos priekšstats par to kāda bija Hercoga Jēkaba Ketlera valdīšana. Tēma tika izvēlēta, jo šis valdnieks bija visspilgtākais, kurš darbojies Latvijas teritorijā un valdījis visskaistākajā novadā Kurzemē.…