Hinduisms ir pati lielākā un nozīmīgākā Dienvidāzijas reliģija, no kuras lielā mērā izaugušas arī vairākas citas reliģijas, piemēram, budisms un džainisms, tādēļ tai tiek pievērsta īpaša uzmanība.
Hinduisms ir Indijas galvenā reliģija. Tā attīstījusies gadutūkstošu gaitā, savijoties tradīcijām, ticībai, filozofijai un mitoloģijai. Hinduisma saknes meklējamas 2.g.t. pr. Kr. laikā, kad Indijā ieradās ārieši, izveidojās vīriešu kārtas dievu panteons. Indas ielejas iezemiešu tautām jau bija savi reliģiskie ticējumi, kuros dominēja auglības un Dievietes Mātes kulti. Ārieši pārņēma šo tautu ticējumus, kā arī Dievieti Māti. Visi hinduisma dievi un dievietes, arī Brahma (radītājs), Višnu (sargs), Šiva (iznīcinātājs) un Dieviete Māte ir brahmana, vienīgā mūžīgā Absolūta izpausmes.
Indieši paši savu reliģiju uztver kā indieša pienākumu, kā uzdevumu, kas ikvienam indietim ir jāpilda, un ne tik daudz kā ticību – pareizo ieskatu pieņemšanu (ticēšanu).
Bez tam vienmēr jāatceras, ka pati indiešu kultūra ir plaša un daudzveidīga. Pie tās pieder arī tādas reliģijas kā budisms un džainisms, kas radušās Indijā. Mēs gan bieži pēdējās klasificējam kā atsevišķas reliģijas, bet tas nenozīmē ka tās kādā veidā stāvētu ārpus indiešu domāšanas. Ievērojamais budistu domātājs Vāgārdžuna, tāpat kā viens no lielākajiem hinduisma domātajiem – Šankara, ir indiešu gudrais.…
