Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:447979
 
Author:
Evaluation:
Published: 05.09.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Hipofīze, tās raksturojums un loma organisma hormonālajā regulācijā    3
2.  Hipofīzes daivas un to hormoni    5
2.1.  Hipofīzes priekšējās daivas hormoni    6
2.1.1.  Somatotropīns (somatotropais hormons – STH)    6
2.1.2.  Prolaktīns (luteotropiskais hormons)    8
2.1.3.  Hipofīzes priekšējās daivas glandotropiskie hormoni    8
2.1.3.1.  Gonagotropiskie hormoni (FSH un LH)    9
2.1.3.2.  Tireotropīns (tireotropiskais hormons)    9
2.1.3.3.  Adrenokortikotropais hormons (AKTH    9
2.2.  Hipofīzes vidējās daivas hormoni    10
2.3.  Hipofīzes mugurējās daivas hormoni    10
2.3.1.  Vazopresīns (antidiurētiskais hormons)    10
2.3.2.  Oksitocīns    11
  Literatūras saraksts    12
Extract

2.2. Hipofīzes vidējās daivas hormoni
Melanotropīns jeb intermedīns stimulē ādas pigmenta melanīna biosintēzi, kā ari redzes pigmentu veidošanos acs tīklenē. Tas piedalās arī pigmenta šūnu daudzuma un izmēra palielināšanā.
Melanotropīns eksistē divās formās – alfa un beta, kuras ir polipeptīdi un kuras ir ļoti līdzīgas adrenokortikotropīnam. Alfa forma satur 13 aminoskābju atlikumus, bet beta – 22.
Zivīm un rāpuļiem melanotropīns palielina ādas pigmentāciju uz melanīna dispersijas rēķina pigmentu šūnās (melanoforas un melanociti). Ādas krāsas maiņai ir būtiskā aizsargajošā nozīme, jo ar tās palīdzību dzīvnieks pēc iespējas tuvu pielagojas apkārtejai videi. Zīdītāju organismā melanotropīns piedalās ādas un apmatojuma pigmentācijas sezonālās izmaiņās. Šīs hormons var arī ietekmēt nervu sistēmas uzbudināmību.

2.3. Hipofīzes mugurējās daivas hormoni
Hipofīzes mugurējā daivā hormonu sintēze praktiski nenotiek, tur tikai uzkrājas neirohormoni - vazopresīns jeb adiuretīns un oksitocīns, kurus producē hipotalāma kodoli un kuri pa nervu ceļiem nokļūst hipofīzē un no tās pēc vajadzības izdalās asinīs. To sintēzi kontrolē dažādi gēni, kaut arī tie lokalizējās uz 20.hromosomas.

2.3.1. Vazopresīns (antidiurētiskais hormons)
Šīs hormons ir olbaltumviela, kura sastāv no 9 aminoskābēm: Cys –Tyr – Phe – Gln – Asn –Cys – Pro –(Arg vai Lys)- Gly .Vairumam zīdītāju 8. pozīcijā atrodās arginīns (arginīns - vazopresīns, AVP), bet cūkām un rādniecīgiem dzīvniekiem – lizīns (lizīns – vazopresīns, LVP). Starp Cys1 un Cys6 ir disulfīdu saite.
Tas ir svarīgākais hormons, kas regulē ūdens izdalīšanos nierēs un uztur asinīs normālu osmotisko spiedienu. Tā izdalīšanos regulē reflektorisks mehānisms. Ja asinīs ir nepietiekams vazopresīna daudzums, nieres izdala daudz ūdeņaina urīna (bezcukura diabēts). Pārlieku liels (nefizioloģisks) vazopresīna daudzums asinīs sašaurina sīkos asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu.
Osmotiskā spiediena izmaiņas regulē vazopresīna sekrēciju, savukārt asins apjoma un arteriālā spiediena paaugstināšana, nātrija koncentrācijas pazemināšana, kā arī alkohola un morfīna lietošana nomāc vazopresīna sekrēciju.
Vazopresīns uztur arteriālo spiedienu, regulē adrenokortikotropā hormona sekrēciju, palielina prostaglandīnu sintēzi un tireotropā hormona izstrādi.

Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1333721
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register