Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa aizdevums pret ķīlu. To piedāvā lielākā daļa banku, par nodrošinājumu kalpo reģistrētais nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijā. Banka izsniedz kredītā parasti 60 – 70% no ķīlas tirgus vērtības.
2. Latvijas ekonomika 2009. gada 1. ceturksni turpināja slīdēt dziļā recesijas stāvokli. Tika publicēti jaunākie IKP dati, kas liecināja, ka pēdējā ceturkšņi ekonomikas izaugsme samazinājusies par 10.9%.
3. Latvijas banku sistēma strauji pieauga depozītu likmes, ko papildus stimulēja Latvijas Bankas lēmums palielināt vienas nakts aizdevumu likmes. Starpbanku latu likmes sasniedza augstākos līmeņus, kādi tika novēroti 1998. gada, un dažos terminos pat pārsniedza visu laiku augstākos radītājus.
4. Ārvalstu valūta turpināja plūst prom no Latvijas, ka rezultātā palielinājās spiediens uz latu un EUR/LVL kurss stingri turējās pie Latvijas Bankas augšējas intervences robežas.
5. Uzņēmumiem izsniegtajos kredītos pieaugums saglabājās tikai industriālajiem kredītiem, samazinoties komerckredītu un hipotekāro kredītu atlikumam. Palēninājās arī mājsaimniecībām izsniegto kredītu mājokļa iegādei un patēriņa kredītu pieauguma temps.
6. Kreditēšanas lejupslīdi nenoliedzami ir noteicis gan pieprasījuma kritums pēc kredītiem, gan globālās finanšu situācijas saasināšanās, tomēr to ietekmēja arī lielo komercbanku politika.
7. Taču tieši kreditēšanas tālākā attīstība lielā mērā izšķirs, cik spēcīgi bremzēsies tautsaimniecības izaugsme un cik drīz tā atkopsies. Jo banku lēmumi, nosakot kredītu procentu likmes, iespaido mājsaimniecību un uzņēmumu izvēli aizņemties, uzkrāt vai investēt, kā arī pašu aizdevēju peļņas rādītājus.
8. Lielākais saistību atlikums ir hipotēku kredītiem mājokļa iegādei - 3.88 mljrd. latu no kopējā saistību atlikuma (17.11 mljrd. latu), saistību atlikuma īpatsvara ziņā seko komerckredīti 2.79 mljrd. latu, pārējie kredīti 2.76 mljrd. latu, industriālie kredīti 2.21 mljrd. latu, hipotēku kredīti, izņemot kredītus mājokļa iegādei 1.91 mljrd. latu, kā arī citi kredīti patēriņa preču iegādei 1.76 mljrd. latu.
9. Latvijā kredītus piešķir pamatojoties uz regulāriem, pierādāmiem ikmēneša ienākumiem. Investīciju plūsmas norāda uz lielu Latvijas atkarību no ārējā finansējuma, ko galvenokārt veicināja Latvijas komercbanku agresīvā kredītpolitika.
10. Ņemot vērā norises Latvijas tautsaimniecībā, notikumus ASV un Latvijas valdības īstenoto inflācijas apkarošanas plānu, ir mainījušies kredītu piešķiršanas standarti. Attiecībā uz juridisko personu kreditēšanu Latvijā, tika noteiktas stingrākas kredīta pret nodrošinājumu attiecības prasības, paaugstinātas procentu likmes, ierobežota atsevišķu nozaru uzņēmumu kreditēšana, projektu izstrādes kvalitātes un projektu realizācijas efektīvāka kontrole un stingrāki uzņēmumu finanšu rādītāju izvērtēšanas kritēriji.
11. Latvijā kreditēšanas tirgus pamazām sāka iegūt jaunu kvalitāti, jo cilvēki arvien vairāk sāk plānot naudas resursu tērēšanu un apzināties uzņemtās saistības. Kredītsaistību uzņemšanos ietekmē kopējā makroekonomiskā situācija valstī, inflācijas kāpums un jaunas prasības pret patērētājiem, kā arī izmaiņas likumdošanā.
12. Latvijas hipotekārās kreditēšanas sistēma ievērojami atšķiras no ASV, tādēļ analoga krīze mums nedraud — Latvijā kredītus piešķir bankas, un tie arī atrodas banku bilancēs, nevis tiek pārdoti investoriem. Jāņem vērā arī fakts, ka valdības dikti varonīgās cīņas pret inflāciju ietvaros bankas vairs nevar piešķirt kredītus, balstoties tikai uz apgalvojumiem, ka nauda ir, tikai tā tiek maksāta aploksnē.
13. Kredītu potenciāls tika izsmelts, nevairojot ekonomikas attīstību, bet gan tikai palielinot īstermiņa ekonomikas aktivitāti, kuru rada iekšzemes pieprasījums.
14. Tuvākajā laikā kreditēšanas apjomi nepieaugs, bet gan tieši pretēji – tie var pat samazināsies, Latvija nav izņēmums, arī citās Eiropas valstīs kreditēšanas tempi samazinās un dažās valstīs tie ir pat negatīvi. Kreditēšanas apjomu palielināšanās nav iespējama, līdz ekonomiskā situācija neuzlabosies gan Latvijā, gan Eiropā.
…
