1. Hipotekārā kredīta būtība
1.1. Definīcija
Hipotekārais kredīts – aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem. Tātad, tas ir vienkāršs aizdevums, kas ir nodrošināts ar nekustamo īpašumu, uz ko ir izdotas ķīlas tiesības (hipotēka). Bankai ir pirmprasības tiesības, kuras tā var izmantot attiecībā uz aizdevuma ņēmēja īpašumu pirms citiem kreditoriem, lai saņemtu aizdevuma atmaksu. Par nodrošinājumu var kalpot arī citai personai piederošs nekustamais īpašums, kā arī gadījumā, ja kredīts tiek ņemts jaunas ēkas celtniecībai, tad banka finansēs mājas celtniecību un kā nodrošinājums kalpos jaunuzceltā ēka un zeme zem tās.
Hipotekāro aizdevumu parasti izsniedz vienam no šiem mērķiem:
mājokļa iegāde,
mājokļa iegāde un remonts,
mājokļa remonts,
zemes iegāde,
mājas celtniecība.
Hipotekāro aizdevumu izsniegšana — pašas par sevi (ārpus kopējās kredītsistēmas) ir saistību tiesību regulējuma priekšmets un līgumattiecību jautājums starp kreditoru un aizņēmēju. To realizāciju regulē Civillikuma Saistību tiesību un Lietu tiesību daļas, Kredītiestāžu likuma normas un Latvijas Bankas noteiktie normatīvi. Hipotekārā kredīta operācijas Latvijā papildus regulē vēl viens likums — Hipotekāro ķīlu zīmju likums. Citās valstīs, piemēram, Vācijā un Dānijā, bez likumiem par ķīlu zīmēm ir arī speciāli likumi par hipotēku bankām. Lai gan visumā Latvijas Hipotekāro ķīlu zīmju likums vairāk attiecas uz hipotekārās kreditēšanas pasīvajām operācijām, tomēr kompaktā veidā tas ietver arī jautājumus, kas konkrēti skar hipotekārās kreditēšanas aktīvās operācijas — tās reglamentē likuma 4.nodaļa "Hipotekārais aizdevums". Hipotekārās kreditēšanas reglamentācija ar likumu spēku ir vitāli nepieciešama, jo tā rada priekšnoteikumus sekmīgām pasīvajām operācijām, nodrošinot kreditēšanai nepieciešamo resursu veidošanu vērtspapīru tirgū.
…
