Kredīts ir brīvo naudas līdzekļu kustība, ko bankas vai uzņēmumi piešķir kredīta ņēmējam uz noteiktu laiku par noteiktu atlīdzību.
Vārds “kredīts” cēlies no latīņu valodas credare – ticēt, uzticēties. Kredīta devējs kredīta ņēmējam atvēl lietošanas tiesības uz noteiktu naudas summu (finansu kredīts), bet kredīta ņēmējs uzņemas saistības šo naudas summu pēc noteikta laika atmaksāt. Kā kompensācija par lietošanas tiesību atdošanu parasti tiek noteikti procenti. [1]
Hipotekārais kredīts – aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem. Tātad, tas ir vienkāršs aizdevums, kas ir nodrošināts ar nekustamo īpašumu, uz ko ir izdotas ķīlas tiesības (hipotēka). Bankai ir pirmprasības tiesības, kuras tā var izmantot attiecībā uz aizdevuma ņēmēja īpašumu pirms citiem kreditoriem, lai saņemtu aizdevuma atmaksu. [2]
Hipotēka – nekustamā īpašuma ķīla.
Hipotēka ir kreditora lietiska, no viņa prasības izrietoša tiesība uz nekustamu lietu, gruntsgabalu, būvi utt. Turklāt prasījuma termiņam iestājoties, kreditoram ir tiesība sev rast apmierinājumu (pieprasīt pārdot, lai kompensētu zaudējumus, pārņemt savā īpašumā) no šī gruntsgabala, bet līdz tam valdīšanas un lietošanas tiesības pieder pašam īpašniekam. Hipotēkai ir jābūt nostiprinātai Zemesgrāmatā.
Ar hipotēku nodrošināta aizdevuma raksturīgāka iezīme ir tāda, ka aizdevuma ņēmējs (hipotēkas devējs) dod aizdevējam (hipotēkas ņēmējam) pirmprasības tiesības salīdzinājumā ar citiem kreditoriem uz aizdevuma ņēmēja īpašumu, lai saņemtu aizdevuma atmaksu, gadījumā, ja aizdevuma ņēmējs ir pārkāpis savas tiesības. Hipotēkas ņēmējs (banka) parasti izmanto savas tiesības, pārdodot attiecīgo īpašumu. Ja hipotēkas devējs apzinīgi pilda savas līgumā noteiktās saistības, tad saskaņā ar līguma nosacījumiem, viņam ir tiesības dzēst savu hipotēku. Hipotēka pati par sevi ir īpašuma forma – tiesības pārņemt īpašumu.…
