1.1 Antibiotiskie līdzekļi (Antibiotikas) un to atklāšanas vēsture
Antibiotikas ir dažādu mikroorganismu, zemāko sēņu, kā arī augstāk organizētu augu un dzīvnieku organismu dzīvības norišu produkti, kuri darbojas iznīcinoši uz citiem mikroorganismiem, sēnēm un dažu audzēju šūnām. Šo parādību sauc par mikrobu antagonismu jeb antibiozi (gr. Anti – pret + bios – dzīvība), ko 1877. gadā atklāja franču bakteriologs Luī Pastērs (1822 – 1895) – modernās mikrobioloģijas dibinātājs. Jāatzīmē, ka terminu “antibioze” pirmais ieteica Vuillemins 1889. gadā. Praktiskiem nolūkiem izmantot šo parādību ierosināja krievu biologs Iļja Mečņikovs (1845 – 1916) – viens no evolucionārās embrioloģijas, mikrobioloģijas un imunoloģijas pamatlicējiem, 1908. gada Nobela prēmijas laureāts. Viņš pirmais pierādīja, ka ar pienskābes baktērijām iespējams nomākt pūšanas baktērijas cilvēka zarnās, tātad pamatoja iespēju izmantot antibiozi infekcijas slimību terapijai un profilaksei [14].
Lopu uzbarošana, līdzīgi kā rūpnieciskā ražošana, šodien pakļauta tādiem pašiem ekonomiskiem aspektiem. Tāpēc mūsdienu lopu nobarošanas uzņēmumos ir daudzkārt vairāk dzīvnieku nekā tas bija agrāk. No šejienes bez šaubām izriet paaugstināta infekciju bīstamība, kuru, līdztekus citiem pasākumiem, mēģina samazināt ar antibiotiku piedevām lopbarībā. Tā kā vienlaikus rodas zināmas priekšrocības sakarā ar ātrāku svara pieaugumu (jo tiek kavēta zarnu baktēriju darbība), kā rezultātā var ietaupīt lopbarību. Jau apmēram 35 gadus lopu nobarošanā izmanto antibiotikas, sākumā galvenokārt tetraciklīnu, penicilīnu un citas. Šīs antibiotikas normāli dzīvnieka ķermenī noārdās 5 dienu laikā. Tomēr arvien biežāk tās konstatē gaļā (pirmām kārtām tetraciklīnu), īpaši tad, ja saslimšanas gadījumā iešļircinātas lielākas devas un nav ievēroti priekšrakstos noteiktie termiņi. Arī lietojot penicilīnu pret govju mastītu, ir parādīts, ka trīs dienu periods ir nepietiekams, lai pienā neparādītos antibiotiku pārpalikumi.
…
