Holokausts vācu okupētajā Latvijā

Holo­kausts ir jēdziens, kas tiek piemi­nēts II Pa­sau­les kara aspektā, tomēr tā ir joma, kas vistiešāk skar arī mūs­di­enu sabie­drību. Jāat­zīmē arī tas, ka holo­kausts vis­biežāk tiek sais­tīti ar cilvēku iznīci­nāšanu, tomēr fak­ti­ski šis jēdziens iet­ver daudz plašāku li­etu iz­pratni.
Holo­kausts ir ter­mins, kas tieši sais­tīts ar ebreju nāci­jas iznīci­nāšanu II Pa­sau­les kara laikā, tomēr pil­nībā ne­sais­tās ti­kai ar šīs vi­enas nāci­jas iznīci­nāšanas cen­tie­niem. Fak­ti­ski ter­mi­nam “holo­kausts” ir dziļi re­liģ­iska nozīme, kas ap­zīmē “ri­tu­ālu upurēšanai uz uguns”. Tā piemēram ar holo­kausta jēdzienu tika ap­zīmēta arī Ru­an­das un Ugan­das kara rezul­tātā radu­sies epi­dēmija, kuru bē­gļi ie­nesa Za­iras teri­torijā. Tās rezul­tātā gāja bojā vairāki desmiti tūk­stoši vietējo iedzīv­o­tāju.
Holo­kausts tiek uzskatīts par viss­ma­gāko kara noziegumu un ir vi­ens no visstrik­tāk ievēro­ta­jiem star­p­tau­tiska­jiem li­kumiem.
Kas no­gali­nāja Lat­vijas ebre­jus? Lai gan jau­tā­jums skan vi­enk­ārši, at­bildēt uz to – kas no­gali­nāja Lat­vijas ebre­jus – ne­būt nav viegli. Ebreju iznīci­nāšana sā­kās līdz ar vācu ok­u­pāciju, un galvenie Hit­lera pavēļu iz­pildī­tāji bija vīri no drošī­bas po­lici­jas un SD vi­enī­bām. Pastāv daudzlī­meņu liecī­bas, ka, ja ne­būtu bi­jusi fīr­era pavēle, Lat­vijas ebreji ne­būtu cie­tuši. Lai kāda loma lat­viešu par­ti­zānu spēkiem varēja būt ebreju slep­kavošanā, no­gali­nāšanā darīja iespē­jamu tieši nacistu ie­bru­kums Lat­vijā. Nos­kaidrot jau­tā­jumu par no­gali­nāšanu pavēļu došanu un or­gan­izēšanu nozīmē nonākt pie paša cen­tra jau­tājuma par to, kas bija pamatā iznīci­nāšanai – spon­tani­tāte vai pavē­les.…