-
Hroniskie vīrushepatīti
Nr. | Chapter | Page. |
Saīsinājumu saraksts | 3 | |
Ievads | 4 | |
Vīrushepatītu klasifikācija | 4 | |
Vīrushepatītiem kopīgās pazīmes | 5 | |
Hroniskie vīrushepatīti | 7 | |
Klīniskā aina | 8 | |
Laboratoriskā atrade | 8 | |
Hronisks vīrushepatīts B | 10 | |
Hepatīta B vīruss (HBV) | 10 | |
Epidemioloģija | 11.lpp | |
HBV klīniskā aina | 12 | |
Diagnostiskie kritēriji | 12 | |
HBV ārstēšana | 13 | |
Prognoze | 14 | |
Profilakse | 15 | |
Hronisks vīrushepatīts D | 16 | |
Hepatīta D vīruss | 16 | |
Diagnostiskie kritēriji | 16 | |
Ārstēšana. Prognoze | 16 | |
Hronisks vīrushepatīts C | 17 | |
Hepatīta C vīruss | 17 | |
VHC epidemioloģija | 18 | |
HCV infekcijas pazīmes veidi un riska faktori | 19.lpp | |
VHC diagnostiskas metodes | 21 | |
HCH klīniskā aina | 23 | |
HHCV infekcijas ārstēšana | 25 | |
Profilakse | 28 | |
Izmantotā literatūra | 30 |
Hepatoloģija ir zinātne par aknām un to slimībām. Aknu slimības mūsdienās ir masveidīgas, izraisa invaliditāti un var būt letālas.
Visi cilvēka orgāni sūta sāpju signālus smadzenēm, tiklīdz cilvēkam kaut kas notiek – orgāns ar sāpēm ziņo par problēmu. Sāp kakls, galva, auss, sirds, mugura, kuņģis. Aknas „nekliedz”. Aknas uzticīgi un godprātīgi kalpo un nekad nesūdzās – saka akadēmiķis Anatolijs Bļugers.
Aknas ir viens no lielākajiem orgāniem, un tās pilda dzīvībai būtiskas funkcijas. Svarīgākas no tām:
• bioķīmiskā funkcija, kas metabolizē uzņemto uzturu uzglabājamā enerģijā un vielas, kas vajadzīgas dzīvības uzturēšanai un augšanai;
• darbojas kā dezintoksikācijas orgāns un filtrs, palīdzot no organisma izvadīt toksiskas vielas;
• metabolizē hormonus un medikamentus tā, lai organisms tos efektīvi varētu izmantot un nevajadzīgo beigās izvadīt;
• pārveido un ražo enerģiju un vielas, kas organismam nepieciešamas, kā arī “marķē” tās, lai vajadzības gadījumā šīs vielas varētu nonākt īpašās organisma vietās.
Vīrushepatītu klasifikācija
Vīrushepatīti (VH) ir ļoti plaši visās Pasaules valstīs izplatītu, bieži dzīvībai bīstamu infekcijas slimību grupa.
Līdz 2008. gadam ir atklāti septiņi (7) vīrushepatītu izsaucēji, kas izraisa septiņus dažādus vīrushepatītus, ko apzīme ar lielajiem latīņu alfabēta burtiem no A līdz E, G un TT:
Vīrushepatīts A (VHA), ( inkubācijas periods – 15-50 dienas jeb 2-6 nedēļas (vedēji 120 dienas));
Vīrushepatīts B (VHB), (inkubācijas periods 45-160 dienas jeb 6 mēneši (vidēji 120 dienas));
Vīrushepatīts C (VHC), (inkubācijas periods 14-84 dienas jeb 2-12 nedēļas);
Vīrushepatīts D (VHD), (inkub. per. a) ja norit kā superinfekcija., tad 30-60 dienas jeb 1-2 mēn.
b) ja koinfekcija, tad kā VHB gadījumā;
Vīrushepatīts E (VHE), (inkubācijas periods 20-60 dienas (vidēji 40 dienas);
Vīrushepatīts G (VHG);
Vīrushepatīts TT (VHTT).
Latvijas Infektoloģijas Centra (LIC) un Latvijas Hepatoloģijas Centra (LHC) zinātnieku pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji, tāpat kā citu Eiropas valstu iedzīvotāji slimo ar vīruhepatītu C, vīrushepatītu B un vīrushepatītu A. Citi vīrushepatīti Latvijas iedzīvotājiem nav diagnosticēti.
VH – tā ir hepatotropu vīrusu izraisīta sistēmiska slimība, kas skar pārsvarā aknas.
Pēc saskares ar hepatīta vīrusiem, iespējama dažādu klīnisko sindromu attīstība:
1. Nēsātājs (galvenais infekcijas avots jeb rezervuārs):
• bez manifestas slimības (“vesels” nēsātājs) – aknu punkcijas biopsijas (APB) atrade ir vairāk vai mazāk normāla, lai ar modernām izmeklēšanas metodēm ir iespējams pierādīt vīrusa esamību aknu šūnās;
• ar hronisku hepatītu – APB atrade ir līdzīga hroniska vīrushepatīta slimnieka histoloģiskajai atradei, bet nav nekādu klīnisko hepatīta izpausmju.
Par nēsātājiem parasti kļūst imūnkompromitēti cilvēki, piem., inficējoties ar HBV agrā bērnībā (īpaši vertikālā ceļā – no mātes bērnam), nēsēšana rodas 90% gadījumu.
2. Asimptomātiska infekcija: tikai seroloģiskā atrade liecina par pārciestu infekciju.
3. Akūts hepatīts:
• ikterisks – VHA pieaugušiem cilvēkiem parasti noris ar dzelti; VHB gadījumā tikai 50% pacientu vērojama dzelte;
• bezikterisks – bērniem arī VHA vairākumā gadījumu noris bez dzeltes; VHC visās vecuma grupās noris, pārsvarā, bez dzeltes.
Seroloģiskās atrades liecina, ka ikterisko un bezikterisko formu attiecība ir 1:10.
4. Hronisks hepatīts:
• bez cirozes attīstības;
• ar progresu līdz aknu cirozei.
5. Fulminants hepatīts: submasīva vai masīva aknu nekroze.
Arī citas etioloģijas (infekciju un neinfekciju) bojājumu var radīt šiem sindromiem līdzīgu ainu; tāpēc seroloģiskie izmeklējumi ir vīrushepatītu diagnostikas stūrakmens.
…
vīruss hepatītu klasifikācija, to kopīgas pazīmes.Hroniskie vīruss hepatīti (B,C,D)- epidemioloģija, etioloģija,patoģenēze, klīniska aina, diagnostika, ārstēšana, prognoze, profilakse, laboratoriska atradne.
- Gulošu pacientu aprūpe
- Hroniskie vīrushepatīti
- Infekciju slimību izplatība skolā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Gulošu pacientu aprūpe
Research Papers for university30
-
Vīrushepatīti
Research Papers for university16
-
Infekciju slimību izplatība skolā
Research Papers for university51
Evaluated! -
Šizofrēnija
Research Papers for university10
Evaluated! -
Atkarība
Research Papers for university7