Ir daudz un atšķirīgu ideoloģijas definīciju. Jēdzienu “ideoloģija” lieto vairākās nozīmēs. Vieni ar ideoloģiju saprot argumentus, pamatojumu, lai attaisnotu pastāvošo varu un atturētu no centieniem to gāzt. Otri ideoloģiju pielīdzina “laicīgajai ticībai”, politisko uzskatu sistēmai, ar kuru izskaidro visu notiekošo pasaulē. Trešie ar ideoloģiju saprot idejas, uzskatus, kas vada cilvēka darbību. Ja cilvēks rīkojas “ideoloģiski”, tad viņš seko savai pārliecībai un viņu ir grūti novirzīt no izvēlētā kursa. Ceturtie ar ideoloģiju saprot ideju, uzskatu kopumu, atbilstoši kuram cilvēki cenšas izskaidrot pasauli, pārveidot, uzlabot esošo sabiedrisko iekārtu. Šīs idejas izmanto, lai attaisnotu pārgrozījumus, mērķus un līdzekļus. [2] Ideoloģija ir jebkura politisko, tiesisko, filozofisko, tikumisko, reliģisko un estētisko uzskatu un nostādņu sistēma, kas ir pamatā politiskas vai sabiedriskas darbības programmām un vairāk vai mazāk atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses. [6] Ideoloģija ir kopums, kuru veido idejas, uzskati un viedokļi par cilvēku dabu un sabiedrības raksturu un uz kuru vispārīgi balstīta kāda teorija par to, kā cilvēkiem vajadzētu dzīvot, par to, cik labi sabiedrība organizēta vai kā tai vajadzētu būt organizētai. [4] Ideoloģija ir sabiedriskās apziņas forma, kas atspoguļo realitāti caur cilvēku sabiedriskām interesēm. Ideoloģija ietver sevī zināšanas, vērtības, normas, ideālus un darbības programmas, tomēr dominējošais ir vērtību aspekts. Ideoloģijai ir 3 galvenās funkcijas: 1) izzinoši prognostiskā (paredz vēlamo nākotni), 2) organizējošā (pulcina ap sevi piekritējus), 3) cīņas jeb destruktīvā (noliedz vai kritizē citas ideoloģijas) funkcijas. [5] Visbiežāk ar ideoloģiju saprot vienotu kādas grupas (sabiedrības) ideju uzskatu, vērtību, pārliecību sistēmu, ar kuru cenšas izskaidrot, kā sabiedrība veidojusies, pamatot, kādai sabiedrībai vajadzētu būt, un pamudināt cilvēku rīcībai un darbībai. [2] …
