Secinājumi.
Apskatot Laimas Muktupāvelas romānu “ Šampinjona derība”, izlasot papildus literatūru un veicot aptauju jauniešu vidū es varu secināt, ka situācija ir bēdīga. Romāna kā galvenā prombraukšanas problēma ir minēta peļņa. Veicot jauniešu aptauju, noskaidroju, ka arī jauniešu uz doto brīdi ir gatavi doties projām peļņas nolūkos. Protams, ir minēti arī citi iemesli, un otrais galvenais iemesls ir mācības, kas ārzemēs ir lētākas un kvalitatīvākas.
Bēdīgi ir lasīt Laimas Muktupāvelas romānu “ Šampinjona derība” un apjēgt cik grūti nākas mūsu tautiešiem svešajā zemē. Tur par viņiem var smieties, izturēties kā pret otrās šķiras cilvēkiem, neko nemaksāt, vienkārši uzskatīt par saviem vergiem. Diemžēl izvērtējot valsts situāciju kopumā, apkopot darbā izmantotos materiālus es varu secināt, ka emigrācija turpinās pieaugt, nevis samazināties, kā mums gribētos. Analizējot tabulu, kur redzama starptautiska emigrācija pa valstīm skaidri redzams, ka ar katru gadu emigrācija nevis sarūk, bet diemžēl palielinās. Tabulā ir apkopoti dati no 1995.gada līdz 2009. gadam, jo diemžēl jaunāka informācija uz šo brīdi nav pieejama, bet te ir skaidri redzams, ka cilvēku daudzums palielinājies, un es varu secināt, ka pa šiem gadiem, kuru statistika nav pieejama emigrantu skaits ir vēl pieaudzis vairākas reizes. Arī Laima Muktupāvela savās intervijās ir paudusi savu nožēlu par to, ka jaunieši dodas projām nezināmā viņiem virzienā, pametot savu dzimteni pat neatskatoties atpakaļ. Es domāju, ka šī situācija nomoka neviena vien latvieša prātu, kāda māte nepārdzīvo sava bērna aizbraukšanu projām, kāda sieva neraizējas par sava vīra prombūtni, kāds bērns palicis kopā ar vecmāmiņu neilgojas pēc saviem vecākiem, kuri devušies svešumā, tūkstošiem kilometru projām, lai nopelnītu naudu iztikai. Es domāju, ka katrs uzdodot sev šo jautājumu, ātri atradīs uz to atbildi, visi ilgojas un pārdzīvo par sev mīļajiem cilvēkiem. Darba gaitā ir noskaidrota un darbā skaidri atainota situācija, kādēļ cilvēki dodas projām, svešumā, te atklājas latviešu dzīvesveids tur tālumā. Darbā skaidri redzami darba apstākli un darba devēju attieksme pret mūsējiem tur tālumā, kur mēs esam svešinieki, tikai viesstrādnieki, un vietējie izmanto tikai mūsu lēto darbaspēku, nevērtējot cilvēka iekšējo un ārējo pasauli, priekš viņiem mēs esam tikai darba mašīnas, kuras laikā paveic sev uzticēto darbu par daudz lētāku samaksu nekā vietējie iedzīvotāji. Darba gaitā ir noskaidrots, ka latvieši svešumā jūtas slikti, sagrauti un noniecināti, pret viņiem tur slauka kājas un uzskata par lellēm, ar kurām var spēlēties pēc sirds patikas. Es uzskatu, ka darbā esmu paveikusi sev uzstādītos uzdevumus. Esmu izpētījusi un izanalizējusi ekonomiskos motīvus Laimas Muktupāvelas darbā “Šampinjonu derība”, esmu darbā atainojusi ekonomiskās plūsmas datus, kur skaidri redzama tā palielināšanās, izpētīju latviešu savstarpējās attiecības svešumā, noskaidroju pamatiedzīvotāju attieksmi pret iebraucējiem. Kā arī salīdzināju Latvijas un Īrijas dotos raksturojumus.
Nobeigumā vēlētos pāris vārdos apkopot Laimas Muktupāvelas romānu. Vēlos minēt, ka romānam ir vitāla valoda, kas tomēr neizplūst pliekanībā. Grāmatai ir filoloģiskas vērtības, kuras autore moži uzspilgtina ar parunām vai gluži parastu sākamo latgaliešu mēlē. Netrūkst darba arī vulgārismu un citādu valodas mošķību, bez kurām latgaliešu meitenes leksika nebūtu iedomājama.
Kopuma varu pateikt, ka man šī romāns ļoti patika, jo tas skaidri iezīmēja mūsu tautiešu dzīvi tur svešumā, skaidri aprakstot gandrīz katru viņu dzīves un sūrā darba dienas.
…
