1.6. Infrasarkanā signāla uztveršana
1.6.1. Signāla dekodēšana
Labākais veids kā dekodēt signālus no bezvadu pults, ir digitalizēt un ierakstīt tos. Datiem būtu brīva piekļuve un tos būtu ērti konvertēt uz vieglāku interpretācijas formu. Kodus var uztvert ar fototranzistoru vai foto diodi, vai atverot bezvadu pulti un pievienojoties tieši pie vadiem kas padod strāvas impulsus uz raidītāju. Ja nav iespējams izmantot nevienu no šīm metodēm, tad ir iespējams izmantot tādu iekārtu kā osciloskops, ar kura palīdzību kodus varētu norakstīt ar roku vizuālā formā.
Vispirms būtu jānosaka kodu pamata forma. Nevajadzētu skatīties uz impulsu virknes sākuma vai beigām, jo kods var sākties vai beigties ar noteiktu secību, kur varbūt ilgāks periods ar augsta līmeņa vai zema līmeņa signāliem, ko var atrast arī pārraidāmo datu starpā. Galvenokārt, bāzes laika periods varētu būt īsākais augsta līmeņa impulss vai arī pretēji. Jāieraksta būtu pārraides ciklu skaits bāzes laika periodā.
Tiklīdz bāzes laika periods ir atrasts, jānoraksta koda segmenti, kur augsta līmeņa signāli jāpieraksta kā vieninieki, bet zemi kā nulles. Bet nevajadzētu uzskatīt šos skaitļus kā reālo kodu, kas tiek pārsūtīts. Kodus var ierakstīt un pārsūtīt šādi, bet kopēšana būtu izšķērdīga, un padara neskaidru pamata kodu, tā vietā, lai noteiktu bitu kodējumu, kas tiek izmantots. Jāmēģina sadalīt kodu segmentus bitos (jānosaka vietas kur ir augsts signāls), tādējādi katra koda daļa sastāv no augstiem signāla līmeņiem, kas seko zemiem signāla līmeņiem. Dažas pultis var izmantot citus kodus (piemēram, Mančestras kodu).
Šajā gadījumā vajadzētu būt tikai divu bitu kodiem. Tiem var būt dažādi garumi. Jāizlemj, kuri tiks ierakstīti kā nulles un kuri kā vieninieki. Piemērā (Piemērs 1), īsākais ieslēgtais stāvoklis tiek ņemts kā nulle, bet otrs kā vieninieks. Ko līdz nuļļu un vieninieku kodi ir noteikti, katras pogas kodi var tikt ierakstīti šādā kompaktākā formā. Lai nu kā, būtu labi ierakstīt pa daļām sākuma vai beigu secību, kas nevar tikt aprakstīts lietojot kodus nullēm un vieniniekiem (nevienai pultij kas zemāk minētas, nav tādas beigu secības).
Lai tālāk samazinātu skatāmo un ierakstāmo datu daudzumu, jāpārbauda kodi, kas tiek sūtīti spiežot katru pogu, vai sakrīt beigas un sākumi. Ja prefiksi un sufiksi sakrīt, tad tie būtu jāieraksta tikai vienu reizi. Jābūt piesardzīgiem, sākot un beidzot mainīgās daļas ierakstīšanu katrai pogai, jo ierakstīšana ir jāveic ļoti precīzi to uzsākot un beidzot. Ja pults izsūta kodus, kas ir atšķirīgi no noteiktā garuma, tad tas nozīmē, ka šie kodi ir ierakstīti kļūdaini. Tas ir vēl viens iemesls, lai ierakstu veiktu ar tādu pat formu, ar kādu tie tiek izsūtīti.
Datu kodēšana zemāk (attēlā 1.6.) ir attēlota ar ON periodiem (~) un OFF periodiem (_). Sākums un Beigas ir sākumu un beigu secības, kas nevar tikt uzskatītas kā vieninieki un nulles. Tie tiek pasniegti vienādā formā kā datu bitu kodiem.
…
