Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:105166
 
Evaluation:
Published: 04.03.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 1 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
1.  Troksnis    5
1.1.  Nevēlamās skaņas    5
1.2.  Atņem labsajūtu un dzīvību    6
1.3.  Sadzīves troksnis    7
1.4.  Trokšņa problēmas Eiropas Savienībā    8
1.7.  Aizsardzība pret troksni    12
1.8.  Akustika    12
1.9.  Miers un klusums kādu jūs vēlaties    12
  Plastikāta logi "Schuco"    13
1.11.  Trokšņu barjeras    14
  Nobeigums    16
  Izmantotās literatūras saraksts    17
  Pielikumi    18
Extract

1. Troksnis


Pēkšņa, skaļa skaņa ir visbiežākais iemesls, kas pārtrauc miegu un izraisa stresa reakciju – bioloģisku trauksmi, kas spēcīgi ietekmē smadzeņu darbību. Piepeša skaņa bieži vien ir sliktu ziņu vēstnesis, tāpēc cilvēkos un dzīvniekos laika gaitā ir attīstījusies zibenīga reakcija uz spēcīgu dzirdes orgānu kairinājumu: plēsoņas rēcienu, lūstoša koka brīkšķēšanu, bērna kliegšanu. Arī no jaunāku laiku daudzu valstu iedzīvotāju ikdienas: šāvieniem, bumbu sprādzieniem, palīdzības dienestu sirēnām, automašīnu riepu kaukšanas. Lai palīdzētu izdzīvot, daba ir apveltījusi dzīvās būtnes ar instinktīvu reakciju uz troksni, kas ļauj dažu sekunžu laikā pamosties no dziļa miega un mobilizēt spēkus bēgšanai vai cīņai uz dzīvību un nāvi. Taču modernajā sabiedrībā cilvēku stresa reakcija kļūst pastāvīga, jo skaļi trokšņi, īpaši pilsētā, pavada cilvēkus cauru dienu un pat nakti. Tos rada automašīnu satiksme aiz loga, biežie telefona zvani birojā, sirēnas, kaimiņu klaigāšana, skaļa mūzika netālajos bāros un naktsklubos; trokšņus ir gandrīz neiespējami izslēgt no dzīves. Tā, piemēram, ASV Tautas skaitīšanas birojs ziņo, ka amerikāņi troksni pilsētā nosauc par lielāku problēmu nekā noziedzība, nekārtība, satiksmes sastrēgumi un valdības neizdarība. Savukārt piektā daļa eiropiešu dzīvo apgabalos, kur trokšņu līmenis tiek klasificēts kā augsts.
Skaņas un trokšņu nozīmei mūsdienu cilvēku ikdienā ir veltīti neskaitāmi pētījumi, un daži atklājumi ir visnotaļ biedējoši. Trokšņi var būt ne tikai impulsveida, bet arī nepārtraukti trokšņi, un abi rada diskomfortu.

1.1. Nevēlamās skaņas

Par troksni tiek saukta nevēlama skaņa. Piemēram, mūzika, kas skan paša atskaņotājā ir vēlama un neizraisa diskomfortu. Savukārt kaimiņos skanoša mūzika diskomfortu var izraisīt. Ielas troksnis gandrīz vienmēr izraisa diskomfortu. Skaņa, kas traucē ikdienas aktivitātes, klusumu, atpūtu un izraisa dusmas. Skaņas intensitāte jeb skaļums tiek mērīts belos, taču tā ir ļoti liela vienība, tāpēc pierastāka mērvienība ir decibels (dB). Tiek uzskatīts, ka cilvēkam noteikti netraucējošs skaļums ir līdz 25 decibeliem frekvencēs no 125 līdz 8 000 Hercu. Taču parasti pilsētu trokšņi sasniedz 45 decibelus (kas ir ļoti klusa situācija), bet pie lieliem lielceļiem reģistrētais skaņas stiprums ir 103 decibeli (kas ir ļoti daudz).

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register